Pilsētu sarukšanas ietekme uz vidi. Ventspils pilsētas piemērs
Author
Kairjaka, Margarita
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Āboliņa, Kristīne
Date
2017Metadata
Show full item recordAbstract
Kamēr globāli pieaug pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, vienlaikus pastāv arī pilsētas, kas sarūk. Galvenie pilsētu sarukšanas iemesli ir suburbanizācija, iedzīvotāju migrācija uz citām pilsētām, ārzemēm vai laukiem. Arī Ventspils ir rūkoša pilsēta – pēdējo 17 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 19%. Bakalaura darbā tika pētīta sarukšanas ietekme uz Vecpilsētas vidi un pilsētas inženierinfrastruktūru, zaļo zonu pieejamību un noskaidrots amatpersonu viedoklis par pilsētas attīstības procesiem. Pētījumā tika secināts, ka sarukšanas ietekmē Vecpilsētā nepilnīgi izmantotās ēkas un perforācijas caurumi veido pamestus kvartālus, kā arī novērojama socio-telpiska segregācija, Vecpilsētā koncentrējoties galvenokārt veciem cilvēkiem, romu tautības pārstāvjiem, huligāniem un narkomāniem. Iedzīvotāju skaita samazināšanās arī ietekmējusi pilsētas inženierinfrastruktūru, taču atbildīgajās institūcijās vēl nav veikti aprēķini, lai noskaidrotu, kādai ir jābūt minimālajai jaudai, lai sistēma darbotos efektīvi. Ventspils pilsētas attīstības stratēģija ir balstīta uz ekonomisku izaugsmi un cīņu ar sarukšanu, nevis pielāgošanos tai, ko daļēji apstiprina amatpersonu intervijas. While the percentage of the global urban population is rising, at the same time, there are cities, which are shrinking. The main reasons for city shrinking are suburbanization, population migration to other cities, other countries, or countryside. Ventspils is also a shrinking city – in the past 17 years the population has declined by 19%. This paper analyses the effect of shrinkage on the environment of the Old Town and the infrastructure of the city, accessibility of the green infrastructure and the opinion of the officials about the development of the city. It was concluded that due to shrinkage, empty houses and perforated areas make abandoned blocks in the Old Town of Ventspils, resulting in socio-spatial segregation, i.e. the Old Town being mostly inhabited by the elderly, Romani people, hooligans, and drug addicts. The population decline has also affected the infrastructure of the city, yet the responsible institutions have not calculated the minimal capacity for the system to be efficient. The development strategy of Ventspils city is based on economic growth and fighting against shrinking instead of adapting to it, which is partially acknowledged by the interviews with officials.