Ķīmisko elementu izmaiņas pēc apmežošanās ar parasto egli (PICEA ABIES(L.)KARST) bijušajās lauksaimniecības zemēs

Abstract

Pamestas un aizaugošas lauksaimniecības zemes ir mūsdienu Latvijas ainavas būtiska sastāvdaļa. Latvijā šī tendence parādījās pēc 1989.gada, kad notika pāreja no centralizētas jeb plānveida ekonomikas uz tirgus. Sociālekonomiskās un politiskās pārmaiņas negatīvi ietekmēja lauksaimniecību, padarot to par ekonomiski neizdevīgu nozari, tāpēc cilvēki pameta lauku teritorijas, lai pārceltos uz dzīvi pilsētās. Bakalaura darba ietvaros ir veikts pētījums par augsnes ķīmisko īpašību izmaiņām, kuras notikušas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanos teritorijās, kur augsnes cilmiezi veido glacigēnie morēnas nogulumi. Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes īpašībām ir aktuāla tēma Latvijā un Eiropā saistībā ar ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu. Bakalaura darbā izvirzītais mērķis ir noskaidrot parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) ietekmi uz augsnes fizikālo un ķīmisko īpašību izmaiņām smilts un mālsmilts augsnēs pēc apmežošanās uz glacigēnajiem morēnas nogulumiem. Pētījuma rezultāti parāda, ka 14 -15 gadu laikā pēc apmežošanās ar parasto egli, mālsmilts un smilts augsnēs apmaiņas bāzu katjoni (Ca2+, Mg2+, K+), kā arī kopējais ogleklis un kopējais slāpeklis samazinās dziļākajā augsnes slānī (11 – 20 cm), bet virsējā augsnes slānī (0-10 cm) to koncentrācija ir augstāka. Pretēja sakarība pētījumā konstatēta apmaiņas metāliem (Fe2+ un Al3+), kuru koncentrācija dziļākajā minerālajā augsnes slānī ir lielāka, nekā virsējā. Konstatēta, pozitīva sakarība starp augsnes pH vērtību un apmaiņas bāzu katjoniem, bet negatīva sakarība ar Fe2+ un Al3+ koncentrāciju, kas liecina par podzolēšanās procesa norisi. Zem egļu zonām konstatēts, ka palielinās kopējā oglekļa (%) un kopējā slāpekļa (%) saturs augsnē. Analizējot iegūtos rezultātus atbilstoši debespusēm var secināt, ka viennozīmīgas sakarības netika konstatētas. Atslēgas vārdi: egles zonas, debespuses, izskalošanās, organisko vielu akumulācija, paskābināšanās, galveno komponentu analīze.

Abandoned and overgrown farmlands are an intrinsic part of modern day Latvia's scenery. This trend appeared in Latvia after 1989, when the centralized or planned economy transitioned into the market economy. Socio-economic and political changes negatively affected agriculture, making it not economically viable, therefore people left the fields to go live in the cities. A study was conducted within the scope of this Bachelor paper about the chemical characteristic changes in the soil, which occurred in relation to agricultural land afforesting in territories where the soil substrata is formed from glaciogenic moraine sediments. The effects of afforestation on soil characteristics are relevant in Latvia and Europe in regards to long-term soil maintenance. The goal set forth by this Bachelor paper is to determine the effects of the Norway spruce (Picea abies (L.) Karst.) on the changes of the physical and chemical characteristics in sand and sandy loam soils after afforestation on glaciogenic moraine sediments. The results of the study show that within a period of 14 – 15 years after afforestation with the Norway spruce, sandy loam and sand soil exchange base cations (Ca2+, Mg2+, K+), as well as the total carbon and total nitrogen decreases in the deeper soil layer (11 – 20 cm), however, its concentration in the upper soil layer (0 – 10 cm) is relatively higher. The study determined an opposite correlation between exchange metals (Fe2+ and Al3+) - their concentration in the deeper soil layer is higher than in the upper layer. A positive correlation was found between the pH value and exchange base cations, and a negative correlation with the concentration of Fe2+ and Al3+, which indicates the process of podzolization. It was found that under the spruce areas the total carbon (%) and total nitrogen (%) content increases. A conclusive correlation was not found in the analysis of the obtained results according to cardinal directions of compass. Keywords: spruce areas, cardinal directions of compass, erosion, organic material accumulation, acidification, principal component analysis