Pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskais regulējums
Author
Gulbe, Ieva
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Ose, Daina
Date
2017Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darbs “Pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskais regulējums” ir izstrādāts ar mērķi noskaidrot pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskā regulējuma būtību un lomu Latvijas kopējā preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmā, identificējot tās cilvēka pamattiesības, kuras tiek aizsargātas vai skartas un ierobežotas, pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu piemērošanas procesā. Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi, ir veikta padziļināta analīze par spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, kas nosaka civiltiesiskā kārtībā piemērojamo aizsardzības līdzekļu veidus, to piemērošanas un izpildes kārtību, kā arī likumdevēja noteiktās sankcijas par piemērotā aizsardzības līdzekļa neievērošanu. Šie jautājumi tiek vērtēti kopsakarā ar ārvalstīs spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, kas nosaka aizsardzības pret vardarbību mehānisma civiltiesiskā kārtībā darbību. Vardarbība un tās draudi ģimenē, sevišķi, pret sievieti, bērniem un sociāli neaizsargātām personām, ir aktuāla problēma visā pasaulē, kuras risināšanai pēdējā divdesmitgadē ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Šajā laika posmā kompetentās institūcijas starptautisko līgumu interpretācijas un piemērošanas procesā ir definējušas valstu pienākumu apjomu aizsardzības pret vardarbību, tostarp, vardarbību ģimenē nodrošināšanai, kā arī radījušas jaunus starptautiskos līgumus, kas šos jautājumus regulē detalizētāk. Šīs problemātikas aktualitāte pārliecinoši atspoguļojas arī statistiskos rādītājos. Statistikas dati liecina, ka Latvijā trešdaļa sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības, savukārt, psiholoģiskās vardarbības izpausmes ir skārušas gandrīz divas trešdaļas sieviešu. Sekas, ko rada vardarbība ģimenē izpausmes, nopietni un pat neatgriezeniski ietekmē cilvēka fizisko veselību un emocionālo stāvokli, izkropļojot cilvēka personību, kas ietekmē tā uzvedību nākotnē un izpratni par ģimenē valdošo attiecību modeļiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos nolēmumos ir nostiprinājusi atziņu, ka cilvēka pamattiesību aizsardzības pienākums liek valstij rīkoties divos virzienos. Viens no tiem ir aizsardzības jeb prevencijas nodrošināšana, bet otrs - reakcija sankcijas veidā uz jau notikušu pārkāpumu. Latvijā cilvēka pamattiesību aizsardzība tiek nodrošināta tikai atsevišķos gadījumos un spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka šos jautājumus, ir sadrumstalots, jo šo jautājumu implementācija nacionālajās tiesību normās ir veikta kā reakcija uz aizrādījumiem par uzņemto starptautisko saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Cilvēka pamattiesību aizsardzība tiek īstenota ar preventīviem piespiedu līdzekļiem, cita starpā, arī ar pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskā regulējuma palīdzību. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskā regulējuma izpētes un analīzes procesā tiek identificētas vairākas normatīvo aktu nepilnības un neprecizitātes, kas nepamatoti kavē un liedz pilnvērtīgi sasniegt tos mērķus, kas noteikti ar šo tiesību mehānismu. Master thesis “Legal regulation of temporary protection against violence” has been written in order to research the objective of the temporary protection against violence and its role in the system of preventive operational measures and to identify those human rights that are protected or violated, or restricted in the process of applying temporary measures of protection against violence. In order to meet the objectives set, a thorough analysis of legal regulation of the types of protective measures to be apllied by civil procedural process as well as sanctions as determined by the legislator for violating the protective measures’ regime has ben done. Those aspects are analysed in line with legal regulation of foreign states of civil procedural protective measures against violence. Domestic violence and threats of it, especially against a woman, children and socially unprotected persons is an actual problem that has been paid a lot of attention to in last couple of decades. Within this time the competent authorities in the process of interpretation and application of international agreements have defined the degree of state responsibility in providing protection against violence, including domestic violence, as well as have signed new international agreements that provide more detailed regulation. Topicality of this issue is clearly indicated by the statistics. Statistical data show that one third of women in Latvia in their lifetime have suffered from physical or sexual violence, but almost two thirds of women have been subjected to psychological violence. Consequences of different forms of domestic violence are serious and sometimes even permanently affect physical and emotional health of a person, crippling its personality and impact person’s future behaviour, perception of roles and relationships in family. European Court of Human Rights in its judgements and decisions has stated that obligation of a state to protect human rights make state to act in two ways. One of them is to ensure protection or prevention, the other – to enforce sanctions in cases of acts of violence. In this aspect, the protection of human rights in Latvia is provided only in rare cases and the legal regulation of the issues is incoherent, because implementation of the respective norms in national legislation is carried out as a reaction to accusations of violence of international norms or unsatisfactory implementation of them. Protection of human rights is being implemented by preventive operational measures including with the help of legal regulation of temporary protection against violence. In the process of reserch of legal regulation for temporary protection against violence a few gaps in legal regulation are identified that negatively impact the ability to reach the objectives that are provided for such regulation.