Vēlētāju likumdošanas iniciatīva Latvijā un Eiropas valstīs

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir analizēt vēlētāju likumdošanas iniciatīvas normatīvo regulējumu Latvijā un ārvalstīs, tā īstenošanas procesu, un piedāvāt vēlētāju likumdošanas iniciatīvas normatīvā regulējuma uzlabojumus Latvijā. Citu Eiropas valstu vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējums un prakse sniedz piemērus, kā padarīt efektīvāku likumdošanas procesu. Latvijā normatīvais regulējums rada gandrīz neiespējamu vēlētāju iesniegta likumprojekta nonākšanu līdz normatīvā akta statusam. Darba autore piedāvā samazināt vēlētāju skaitu, kam jāpiedalās tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, t.i. - tautas nobalsošanā būtu jāpiedalās vienai trešajai daļai no visiem balsstiesīgajiem šobrīd Satversmē noteiktās puses vietā. Kā arī radīt Šveices parauga regulējumu par iespēju Saeimai izveidot alternatīvu likumprojektu vēlētāju iesniegtajam.

The aim of the Bachelor thesis is to analyze the normative regulations of voter legislative initiative in Latvia and foreign countries, the process of its realisation, and to propose improvements in the normative regulations of voter legislative initiative in Latvia. The normative regulations and practice of voter legislative initiative in other countries in Europe provides examples how to make the legislative process more efficient. The normative regulation in Latvia makes it almost impossible for the bills submitted by voters to reach the status of a normative act. The author proposes to decrease the number of people that needs to participate in voting for Constitutional amendments, in other words, instead of a half which is currently set in the Constitution, one third of those with voting rights should participate in a referendum. Furthermore, also introducing the example of Switzerland’s regulation including opportunity for Saeima to create an alternative bill to the one submitted by voters would be beneficial.