Krūts vēža konservatīva ķirurģija un sargmezglu biopsija padusē: desmit gadu pieredze un onkoloģiskie rezultāti

Abstract

Ievads: Krūts saudzējoša operācija (KSO) ar WBI ir galvenā metode kompleksajā krūts vēža (KV) ārstēšanā. Subklīnisku karcinomu noteikšana, kuras slimības procesā minimāli iesaista reģionālos LM, izraisa šaubas par nepieciešamību veikt ALMD pilnā apjomā. Adekvātā un drošā šim nolūkam izrādījās sargātājlimfmezgla atklāšanas un biopsijas (SLMB) metode. Darba mērķis: Pētīt KSO ārstēšanas iespējas dažādas lokalizācijas agrīna KV pacientēm, balstoties uz SLMB rezultātiem un galvenajiem prognostiskiem faktoriem. Novērtēt KSO un SLMB rezultātus – recidīvu biežuma, dzīvildzes analīze 10 gadu laika posmā. Materiāls un metodes: 176 pacientes ar KV I–II stadijā tika sadalītas divās grupās: pamatgrupā bija 89 slimnieces, kam veikta KSO kopā ar SLMB un kontroles grupā – 87 sievietes, kurām tika izdarītas KSO ar standartvarianta ALMD ārstēti no 2003 līdz 2007 gadam un retrospektīvi pētīti. Pēc SLMB tika veikta rezultātu analīze apakšgrupās: slimniecēm ar negatīviem SLM (pN0sn) un ALMD (n = 34); ar metastāzēm SLM (pN1sn) un ALMD (n = 11); ar pN0sn bez papildu ALMD (n = 44). Kontrolgrupas analīze tika veikta atkarā no aksilāro LM stāvokļa – pN0 (n = 61) vai pN1 (n = 26). Rezultāti: Noskaidroti SLMB diagnostiskā testa vērtības kritēriji: 91,7% jutība, 100% specifiskums, 8,3% viltus negatīvs rezultāts un 96,9% testa pareizums. Pamatgrupā, audzēja lielums un onkoprocesa lokalizācija krūts kvadrantos neradīja nozīmīgās atšķirības (p > 0,05) pētāmās grupās. Lokālie recidīvi konstatēti abās grupās: 2,9% ar pN0sn+ALMD; 9,1% ar pN1sn+ALMD; 4,5 % ar pN0sn, 11,5% ar pN0 un 3,85% ar pN1 grupās. Desmit gadu kopējā dzīvildze (OS) pacientiem bija 75,3% pamatgrupā un 72,4% kontroles grupā. Apakšgrupās OS bija: 76,5% ar pN0sn+ALMD; 54,5% ar pN1sn+ALMD; 79,5% ar pN0sn, 80,3% ar pN0 un 53,8% ar pN1. Izvēloties limfmezglu disekcijas apjomu un turpmāko adjuvanto terapiju, jāņem vērā audzēja procesa galvenie prognostiskie faktori, kuri korelējās ar aksilāro limfmezglu metastātiskiem bojājumiem. Secinājumi: Ārstēšanas 10-gadu rezultāti, bezrecidīvu periods un dzīvildze ļauj uzskatīt, ka piedāvātās metodes izmantošana ir mērķtiecīga un ieteicama turpmākai pielietošanai onkoķirurģijā.

Background: Through decades of research, today’s standard of BCT with WBI has become established. SLNB has proven to be a superior alternative to ALND for assessing axillary lymph nodes, with similar characteristics but less invasive and equal or higher survival rate. Aim: By finding the survival rate and prognostic factors of importance, prove that SLNB is a more favorable option to ALND. Also, determine the quality of SLNB through identification of diagnostic criteria, and properly omit ALND by establishing the 10-year OS in both methods. Material and methods: A retrospective analysis of medical records from 176 women with early stage I-II breast cancer, treated between 2001 and 2007. Patients were randomized into two group, with 89 patients who underwent SLNB (main group) and 87 patients ALND (control group). Main groups results were analyzed through subgroups: patients with negative SLN (N0sn) with ALND (n = 34); with positive SLN (N1sn) and ALND (n = 11); with negative SLN (N0sn) without ALND (n = 44). The analysis was performed by comparing the axillary status of subgroup patients from the control group: pN0 (n = 61) and pN1 (n = 26). Results: The data for the diagnostic test for the quality of SLNB, that was gathered from SLNB with ALND (n = 45) subgroups displayed: 91,7% sensitivity, 100% specificity, 97,8% accuracy and 8,3% frequency of false-negative results. In the main groups, tumor size and localization in breast quadrant were the only factors of analytic value, with the prognostic factor showing no significant differences (p > 0,05) between the subgroups. Comparing results in the control group, displayed data of larger diameter tumors and a higher number of metastases, in the subgroups. Local recurrence of tumor was detected in all subgroup: 2,9% in pN0sn+ALND; 9,1% in pN1sn+ALND; 4,5 % in pN0sn, 11,5% in pN0 and 3,85% in pN1 group. The 10-year overall survival (OS) in patients from the main group and control group was 75,3% and 72,4% respectively. The OS in subgroups were: 76,5% in pN0sn+ALND; 54,5% in pN1sn+ALND; 79,5% in pN0sn, 80,3% in pN0 and 53,8% in pN1 group. All results point to SLNB of having similar OS to ALNB, however with less likelihood of tumor local relapse. Conclusion: SLNB is unquestionably a superior choice over standard ALND in lymph node-negative patients with similar 10-year OS, fewer local relapses, and high diagnostic criteria. Patients undergoing SLNB do not need additional ALND unless metastases are detected. Further research is required before omission of ALND in lymph node-positive tumors patients.