Otrā tipa cukura diabēta pacientu sākotnējās ārstēšanas varianti un to efektivitāte

Abstract

Ievads: Otrā tipa cukura diabēts (2TCD) ir hroniska, progresējoša un kompleksa vielmaiņas traucējumu slimība, kas tiek uzskatīta par vienu no vislielākajiem izaicinājumiem 21. gs. medicīnā. Pēdējos gados, paplašinoties farmakoloģiskās terapijas iespējām 2TCD ārstēšanā, norit pētījumi un diskusijas par dažādo medikamentu lietošanas biežumu un efektivitāti, tomēr joprojām nepastāv vienprātība par to, kuru medikamentu kombinācijas visveiksmīgāk palīdz sasniegt glikēmiskos mērķus un terapijas izvēli visbiežāk nosaka tieši ārsta personīgā pieredze. Pētījuma mērķis: Izpētīt, kādas ir OPTIMED pētījumā iesaistīto endokrinologu tendences 2TCD ārstēšanas izvēlē un salīdzināt biežāk nozīmēto medikamentu efektivitāti. Metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, atlasot pacientus no Latvijā notikušā OPTIMED pētījuma laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam. Tika atlasīta paraugkopa ar 188 pacientiem. Tika pētīti pacientiem ordinētie medikamenti un to efektivitāte, analizēti arī tādi antropometriskie rādītāji, kā auguma garums, ķermeņa masa, vidukļa apkārtmērs un ĶMI; demogrāfiski parametri, kā dzimums un vecums. Rezultāti: Paraugkopā bija 59% sievietes un 41% vīrieši. Pacienti ir 30-86 gadus veci, vidējais vecums ir 58,9±10,8 gadi. Pirmajā vizītē sievietēm vidējais svars bija 89,9±16,7 kg, vīriešiem – 101,8±16,9 kg, kas trešajā vizītē vidēji samazinājās par 3 kg (p=0,028552) sievietēm un 0,4 kg (p=0,828628) vīriešiem. Sievietēm vidējais vidukļa apkārtmērs bija 104,6±12,3 cm un vīriešiem – 111,1±12,7 cm, kas trešajā vizītē samazinās par 2,4 cm (p=0,020310) sievietēm un par 1,3 cm (p=0,234731) vīriešiem. Vīriešiem svars un vidukļa apkārtmēra kritums ir statistiski nenozīmīgs, bet sievietēm nozīmīgs. 97% sieviešu un 95% vīriešu bija ar lieko svaru vai aptaukojušies. Visbiežāk ordinētie medikamenti bija MF, SU un DPP4i klašu medikamenti monoterapijā un duālā terapijā. Savstarpēji salīdzinot, visefektīvāk HbA1C mazināja MF/SU (-2,88%; p=0,00022) vai MF/DPP4i (-2,39%; p=0,01815). Savstarpēji salīdzinot šo medikamentu ietekmi uz ĶMI, vidukļa apkārtmēru un svaru, netika iegūtas statistiski nozīmīgas atšķirības. Secinājumi: Pirmreizēji diagnosticētiem 2TCD pacientiem gandrīz vienmēr primāri tiek nozīmēta perorāla pretdiabēta terapija un visbiežāk izmantotie preparāti ir MF, SU, DPP4i. Savstarpēji salīdzinot, visefektīvāk HbA1C mazināja MF/SU un MF/DPP4i kombinācija. Ir nepieciešams uzsākt agrīnāku insulīna terapiju.

Introduction. Type 2 diabetes (T2D) is a chronic, progressive and complex metabolic disorder disease, which is considered to be one of the greatest challenges facing the medical field in the 21st century. In recent years, due to increasing opportunities for the treatment of T2D by pharmacologic therapy, there are ongoing studies and discussions on the frequency and efficiency of the use of a wide range of drugs, nevertheless, there is not yet consensus on which combinations of medicine products are the best to achieve glycemic targets, and the choice of therapy is most frequently based on the individual qualification and experience of a physician. Study aims: To examine what are the existing trends of endocrinologists, involved in the study of OPTIMED, in the prescription of medications for treatment of T2D, and to compare the efficiency of more frequently prescribed medication. Material and methods. A retrospective study was conducted in Latvian Biomedical Research and Study centre selecting patient information from the study of OPTIMED which took place in Latvia between 2010 and 2016. There was selected a representative sample of 188 patients. This study examines the most often prescribed medication and their efficiency. Such antropometric parameters like body height, body weight, waist size and BMI, as well as demographic parameters like gender and age were analyzed on the collected data. The results. In representative sample was 59% women and 41% men of 30-86 years old, mean age is 58.9±10.8 years. In the first visit, the average body weight of women was 89.9±16.7 kg, of men – 101.8±16.9 kg, which decreased on average by 3 kg (p=0.028552) women and 0.4 kg (p=0.828628) men in the third visit. The average body waist size of women was 104.6±12.3, of men – 111.1±12.7 cm, which decreased on average by 2.4 cm (p=0.020310) for women and 1.3 cm (p=0.234731) for men. Body weight and body waist size decline is statistically insignificant for men, but significant for women. 97% of women and 95% of men was overweight or obese. Monotherapy or dual therapy of MF and SU, DPP4i class drugs were the most frequently prescribed medications. Crosschecking obtained data, HbA1C was the most efficiently reduced by MF/SU (-2.88%; p=0.00022) or MF/DPP4i (-2.39%; p=0.01815). Comparing the influence of the mentioned medications on BMI, the average body waist size and weight, statistically significant differences were not found. Conclusion. Almost always oral anti-diabetic therapy is prescribed for the patients, diagnosed for the first time with T2D, and MF, SU, DPP4i are the most frequently used medicals. Crosschecking obtained data the most effectively HbA1C is reduced by MF/SU and MF/DPP4i combinations. It is advisable to start an earlier insulin treatment.