Deguna vārstules aktivitātes novērtējums, izmantojot 4 fāžu rinamometru. Jauna parametra ieviešana un statistiskais novērtējums

Abstract

Darba mērķis: jauna parametra (deguna vārstules indeksa) izpēte, identificējot cilpas rinomanometriskajās līknēs kā deguna vārstules aktivitāties pazīmi. Skaitliski novērtēt rinomanometrijas cilpu nozīmi ar deguna vārstules indeksa palīdzību. Materiāli un metodes: rinomanometrijas dati tika iegūti no 250 pacientiem (veicot aktīvas priekšējās rinomanometrijas mērījumus), ar rinomanometru 4RHINO (RhinolabGermany), programmatūras versijā 4.31 un 5.01. Mērījumi tika veikti pirms dekongestantu lietošanas un pēc dekongestantu lietošanas, atkārtojot mērījumus pēc 10 minūtēm. Deguna vārstules indekss tika atlasīts un pievienots "HRR-Export-file". Statistiskajai analīzei tika izmantots Microsoft Office Excel 2016, aprakstošā statistika kopā ar citiem "HRR-Export’’ datiem un korelācija starp deguna vārstules indeksu pirms un pēc dekongestantu lietošanas. Rezultāti: Analizējot histogrammas pirms un pēc dekongestantu lietošanas, tika novērots, ka deguna vārstules indekss būtiski neatšķiras. Ar Pīrsona korelācijas palīdzību tika konstatēts, ka korelācijas koeficients būtiski atšķiras no nulles. Deguna vārstules indekss ir noderīgs kā skaitlisks parametrs, bet ir svarīgi to vērtēt kopā ar grafisko informāciju no “4-fāžu rinomanometrijas”. Klīniskajos apstākļos deguna vārstules indeksam ieelpā, ar vērtību, kas lielāka par pieci (NVI >5), jābūt priekšlaicīgas deguna vārstules darbības rādītājam. Rinomanometrijas vizuālais izskats jeb līknes, kas tiek iegūtas mērījumu laikā, joprojām ir nozīmīgākā informācija, analizējot rinomanometrijas rezultātus. Secinājumi: Deguna vārstules indekss ir viens no iespējamiem veidiem, kā noteikt deguna vārstules aktivitāti. Indekss ir noderīgs klīniskām vajadzībām, ja to izvērtē kopā ar rinomanometrijas grafiku un klīniskajiem izmeklējumiem. Lai varētu veikt deguna vārstules funkcionālo diagnostiku, joprojām nepieciešams ieviest jaunas diagnostikas metodes.

Study objective: To investigate a new parameter identifying the loops in rhinomanometric curves as sign of the nasal valve activity and to show the distribution of the parameter in representative clinical sample. The aim of this work is to evaluate numerically the meaning of loops in rhinomanometry by nasal valve index. Materials and methods: The data have been obtained by 250 patients and they were investigated by active anterior rhinomanometry before and after decongestion, using the rhinomanometer 4RHINO (Rhinolab/Germany) with the software version 4.31 and 5.01. The nasal valve index (NVI) has been read out and added to the "HRR-Export-file". For statistical analysis was used Microsoft Excel 2016, descriptive statistics together with other data from HRR export and correlation between nasal valve index before and after decongestion. Results: It was proven, that there is no difference for NVI in histogram before and after decongestion. Pearson-correlation shows, that correlation coefficient significantly differs from 0. NVI is useful as numeric parameter at all but has to be see together with the graphical information. Under clinical conditions, a NVI > 5 in inspiration should be a sign of premature valve onset. The visual information remains presently the main information obtained from the rhinomanometric investigation. Conclusions: The Nasal Valve Index is one possibility to determine the influence of the nasal valve activity on the energetic of the nasal air stream. It is useful for clinical purposes if it is considered together with the rhinomanometric graph and the clinical findings. Further methods for the functional diagnosis of the nasal valve influence have to be developed.