Seruma pepsinogēna un gastrīna - 17 noteikšanas diagnostiska vērtība kuņģa vēža gadījumā

Abstract

Kuņģa vēzis ir piektais biežākais ļaundabīgs audzējs un trešais biežākais ar vēzi saistītās nāves cēlonis pēc plaušu un kolorektālā vēža pasaulē. Ik gadu pasaulē tiek jaunreģistrēti aptuveni viens miljons slimības gadījumu. Latvijā 2015. gadā jaunreģistrēti bija 583 kuņģa vēža gadījumi, kas ir augsta slimības incidence Latvijas populācijā. Vīriešiem kuņģa vēzi diagnosticē vidēji divas reizes biežāk nekā sievietēm. Liela daļa slimības gadījumu tiek atklāta vēlīnās stadijās, kas pasliktina pacientu prognozi. Ar kuņģa vēzi saistītu pirmsvēža stāvokļu noteikšanai rietumu valstīs piedāvā lietot neinvazīvus testus, nosakot asins serumā pepsinogēnu I un II attiecību, gastrīna-17 līmeni un H.pylori imūnglobulīnus. Šie testi pierādīja savu efektivitāti kuņģa gļotādas atrofijas diagnostikā, bet trūkst datu par šī testa efektivitāti pacientiem ar jau esošu kuņģa vēzi. Darbā sākotnēji tika izanalizēta ar kuņģa vēža diagnozi ārstēto pacientu struktūra Latvijas Onkoloģijas Centrā. Tika konstatēts, ka vīrieši slimo ar kuņģa vēzi biežāk nekā sievietes, ar dzimumu attiecību 1.5 : 1. Lielai daļai pacientu (22.7%) kuņģa vēzi diagnosticē IV stadijā pēc TNM. Agrīnās stadijās slimību atklāj 12.5% pacientu. Latvijas pacientu populācijā visbiežāk sastopamais kuņģa vēža tips pēc Lauren ir intestināls (45.5%). Intestinālu kuņģa vēzi biežāk diagnosticē vīriešiem (51.1%) nekā sievietēm (37.7%). Difūzo kuņga vēzi biežāk diagnosticē sievietēm (41.2%), nekā vīriešiem (31.0%). Sekojoši darbā tika analizēta H.pylori infekcijas klātbūtne un izmainītu biomarķieru proporcija kuņģa vēža pacientiem. H.pylori prevalence Latvijas populācijā ar kuņģa vēzi sastādīja 74.0%. Tā neatšķirās dažādiem kuņģa vēža tipiem un dzimumiem. Izmainīti biomarķieri bija tikai nelielai kuņģa vēža pacientu daļai - pepsinogēnu I un II attiecības tests vidēji vienai trešdaļai, gastrīna-17 tests vienai desmitdaļai pacientu. Ņemot vērā iegūtos rezultātus tika secināts, ka pepsinogēnu un gastrīna-17 noteikšana asins plazmā kuņģa vēža agrīnās diagnostikas nolūkos potenciāli ļautu atklāt tikai trešdaļu no visiem saslimšanas gadījumiem, jo vairumam pacientu, kuriem attīstās kuņģa vēzis, šie marķieri nav izmainīti.

Gastric cancer is the fifth most frequent oncological disease and the third leading cause of cancer - related death after lung and colorectal cancers in the world. Annually, there are about one million of new registered gastric cancer cases worldwide. In Latvi, in 2015, there were 583 new gastric cancer cases, what makes a high incidence of the disease in Latvian population. In men gastric cancer is in average twice more often than in women. Large proportion of cases is diagnosed in late stages, what worsens prognosis of patients. There are non-invasive tests suggested in Western countries for detection of gastric precancerous lesions – ratio of serum levels of pepsinogen I and II, gastrin-17 level and detection of H.pylori immunoglobulins. These tests are considered effective in gastric atrophy diagnostics, but there is not enough evidence about performance of these tests in patients with already developed gastric cancer. In current work the structure of patients, admitted to Latvian Oncology Center with gastric cancer diagnosis was studied. It was found, that men are diagnosed gastric cancer more often than women with male-to-female ratio of 1.5 : 1. In the majority of patients (22.7%), gastric cancer was diagnosed in the TNM stage IV. Early disease was discovered in 12.5% of patients. The most prevalent type of gastric cancer in Latvian population was intestinal Lauren type (45.5%). Intestinal type of gastric cancer was more frequent in men (51.1%) than in women (37.7%), whereas diffuse gastric cancer was more frequent in women (41.2%) than in men (31.0%). Next, H.pylori infection rates and proportions of decreased serum biomarkers in patients with gastric cancer were analyzed. H.pylori test was positive in 74.0% of patients. Proportion of positive test did not differ wtihin different gastric cancer types and between sexes. Decreased serum biomarker levels were only in the minority of patients – pepsinogen I and II ratio was decreased in one third of patients, whereas gastrin-17 level in one tenth of patients. Also, gastrin-17 did not show specificity for gastric cancer located in gastric antrum. Analyzing results of the current work, we conclude, that using ratio of pepsinogens I and II and gastrin-17 levels for early detection of gastric cancer would potentially let to discover only one third of gastric cancer cases. In majority of patients with gastric cancer these biomarkers will not be changed.