Bērnu un pusaudžu ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu dzīves kvalitātes saistība ar klīniskajām izpausmēm

Abstract

Darba mērķis ir novērtēt ar veselību saistīto dzīves kvalitāti bērniem un pusaudžiem ar diagnozi UDHS un apsvērt klīnisko izpausmju ietekmi uz to.Trīsdesmit trīs sākumskolas un pamatskolas skolēni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem ar diagnozi UDHS aizpildīja ar veselību saistītas dzīves kvalitātes anketu (KINDLR). Pacientu vecāki vai aizbildņi UDHS simptomu izteiktības novērtēšanai aizpildīja UDHS reitinga skalu-IV. Rezultāti: No visiem dzīves kvalitātes aspektiem visaugstāk pacienti novērtēja emocionālo labsajūtu (81,3%) un ģimenes vidi (78,8%).Viszemākie rezultāti bija novērojami skolas jeb ikdienas darbības domēnā (64,6%). Ir novērojama vāja, netieša, statistiski ticama korelācija starp dzīves kvalitātes ģimenes domēnu un simptomu izteiktību ( r=-0,390, p<0,025). ir novērota statistiski ticama mātes alkohola lietošanas (p =0,049) un smēķēšanas ( p=0,053) grūtniecības laikā saistība ar fiziskas labklājības domēnu. To pašu domēnu ietekmē arī vecāku izglītība (p=0,028) un ģimenes struktūra (p=0,028). Ir novērota jaundzimušā svara ietekme uz emocionālās labklājības domēnu (p=0,047). Ģimenes struktūra ietekmē ģimenes domēnu (p=0,027). Pētījumā tika noskaidrots, ka, palielinoties klīnisko izpausmju izteiktībai, samazinās dzīves kvalitātes rādītāji ģimenes sfērā.

The assessment of quality of life based on the subjective opinion of a patient allows to perform a broad estimation of social and academic functioning, emotional and physical aspect of each individual, as well as the impact of the disease. Methods: In order to achieve the aim of the present research quantitative method is being used; the chosen research instrument – survey. Thirty-three 7-17 years old pupils of primary and lower-secondary schools who have been diagnosed with ADHD filled in the questionnaire on the health-related quality of life (KINDLR). : Among all the aspects of the health-related quality of life patients gave the highest rate to emotional well-being (81,3%) and family environment (78,8%). The lowest results were observed in the domain of school or everyday functioning (64,6%). A weak, negative, statistically significant correlation was observed between the family quality of life and symptom load ( r=-0,390, p<0,025). During the research it was found out that the rates of family quality of life decrease when the intensity of clinical implications increases. No link was noted between other aspects of the health-related quality of life and the intensity of clinical implications. It has been observed that the quality of life of children is correlated with the use of alcohol and smoking by mother during pregnancy, parent’s education and the weight of a newborn.