Māsas darba organizēšana ģimenes ārstu praksēs kolorektālā vēža agrīnai diagnostikai

Abstract

Veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā tiek organizēts māsas darbs ģimenes ārstu praksēs kolorektālā vēža agrīnai diagnostikai. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, teorētiskajā daļā tika apskatīta V. Hendersones teorētiskā pieeja saistībā ar māsu darbu ģimenes ārstu praksē, izvērtēta kolorektālā vēža diagnostika, klīniskās ainas nozīme, profilakse un ārstēšana. Darbā tika ņemtas vērā akadēmiskās publikācijās un pētījumos aprakstītā kolorektālā vēža skrīninga prakse Latvijā un ārvalstīs, kā arī ar to saistītie izaicinājumi. Teorētiskā daļa ļāva definēt galvenos kritērijus nozīmīgus māsu/ ārsta palīga darba organizācijā ģimenes ārsta praksēs kolorektālā vēža agrīnai diagnostikai. Lai noskaidrotu esošo situāciju māsu darba organizācijā ģimenes ārstu praksēs kolorektālā vēža agrīnai diagnostikai, tika apskatīti vairāki plānošanas dokumenti un likumdošanas akti, kā arī veiktas padziļinātas intervijas ar māsām/ ārsta palīgiem 15 ģimenes ārstu praksēs Vidzemes reģionā. Pētījuma izstrādes laikā tika noskaidrots, ka tikai nelielā daļā ārstu praksēs tiek veikti profilaktiski pasākumi, metodiski organizēts darbs ar riska grupas pacientiem. Lielākā daļa ārstu praksēs pacienti tiek uzaicināti pēc nejaušības principa, ierodoties pie ģimenes ārsta pacients tiek instruēts, informēts, izsniedzot testu un/ vai nosūtīts uz laboratorisku izmeklēšanu. Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem ir ģimenes ārstu praksēs izmantotā testēšanas metode GVAJAKA testa metode, kas ir sarežģīta, pacienti to nevēlas izmantot, kā arī ieguldītie resursi neattaisno rezultātu. Priekšlikums ir vairāk aktualizēt kolorektālā vēža skrīninga nepieciešamību sociālos tīklos, medijos un kampaņās, kā arī izmantot testa metodes, kas ir vienkāršākas to veicot mājas apstākļos, vai arī palielināt iespējas pacientiem veikt testu laboratorijā, īpaši lauku teritorijas iedzīvotāju vidū.

Aim of the study was to examine how the nurses are organizing their work at General practitioner’s (GPs) practices in its early diagnosis of colorectal cancer. In order to achieve the aim, in the theoretical part V.Henderson theoretical approach about nursing at GPs practices, colorectal cancer diagnostics, a clinical and pathological portrait, prevention and treatment was evaluated. Academic publications and studies describing colorectal cancer screening practices in Latvia and abroad, as well as challenges were taken into consideration. The theoretical part helped to define the main criteria of important nursing/ physician assistant organizational patterns at GPs practices regarding colorectal cancer early diagnosis. A number of planning documents and legislation, as well as carried out in-depth interviews with nurses/ physician assistants in 15 GP practices in the Vidzeme region were discussed in order to identify the colorectal cancer early diagnosis procedure and organization. Research results demonstrate that only few GP practices are carrying out preventive measures, methodically organized work with at-risk patients. In most GPs the patients are invited at randomly, upon arrival to the GP the patient is instructed with the test, informed about it or sent to the laboratory for further examinations. One of the major restrictions is the test method GAJAKA that is complicated; the patients are not willing to use it and used resources are not justified by the results. The proposal is to raise awareness about colorectal cancer screening in social networks and media, campaigns. The use of test method shall be simplified and able to use at home. Otherwise, there is a need to increase the opportunities for patients to make the test in the laboratory; availability is an important factor particularly in the rural areas among the population.