Kiberdrošības politiku salīdzinājums Baltijas valstīs

Abstract

Darbā tiek aplūkota un salīdzināta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas situācija kiberdrošības jomā, lai noskaidrotu, vai un cik lielā mērā starp trim Baltijas valstīm pastāv atšķirības kiberdrošības politikas instrumentu attīstībā. Drošībošanas koncepta ietvaros tiek pārbaudīts, vai 2007. gada kiberuzbrukumus Igaunijai var uzskatīt par sekmīgi veiktu drošībošanas procesu. Izanalizējot pieejamo informāciju, tiek secināts, ka Igaunijas gadījums nav attiecināms uz drošībošanas teorijas ietvaru. Tomēr kiberuzbrukumi Igaunijā ir veicinājuši kiberdrošības koncepta attīstību Igaunijā. Darba nobeigumā tiek secināts, ka nav pamata apgalvot, ka Igaunijā šobrīd ir sasniegts ievērojami lielāks progress kiberdrošības politikas instrumentu veidošanā, nekā abās pārējās Baltijas valstīs.

In the paper the cybersecurity in Latvia, Lithuania and Estonia is being analyzed and compared, to find out if and how big the difference is between all three Baltic states in terms of the political instruments used to develop the level of cybersecurity. In the concept of securitisation the paper oversees if the 2007 cyber attack to Estonia was a successful securitisation instance. After analysing the accessible information, it’s concluded that the Estonia case is not a part of the securitisation concept. Nevertheless the cyber attacks in Estonia have encouraged the cybersecurity concept to grow. At the end of the paper it is concluded that there is no basis to say that the cybersecurity policy and the concept itself is growing more rapidly in Estonia, compared to the other two Baltic states.