Skolotāju algu reformas komunikācija (2016. gada 1. maijs – 2016. gada 1. novembris). Izglītības un zinātnes ministrijas un ministra komunikācijas satura un tā atspoguļojuma medijos salīdzinājums

Abstract

Bakalaura darba “Skolotāju algu reformas komunikācija (2016. gada 1. maijs – 2016. gada 1. novembris). Izglītības un zinātnes ministrijas un ministra komunikācijas satura un tā atspoguļojuma medijos salīdzinājums” mērķis ir apskatīt vienpersoniska vadītāja un organizācijas satura veidošanas metodes un atšķirības. Teorija ir balstīta uz sociopsiholoģijas, sociokultūras un kritiskās tradīcijas komunikācijas teorijām, apskatot pētījuma subjektu komunikāciju caur sociālo un tradicionālo mediju kanāliem. Pētījuma metodoloģija balstās uz 3 izpētes metodēm - kvantitatīvo kontentanalīzi, diskursa analīzi un interviju. Darba rezultāti atklāj, ka organizācija diskursīvi un kvantitatīvi dominē pār indivīda komunikāciju sociālajos medijos, kamēr tradicionālajos medijos organizācija indivīda vēstījumos ieņem tikai atsauces funkciju.

Bachelor’s thesis “Communication of the teacher salary reform (01/05/2016 – 01/11/2016). Comparison between the Ministry of Education and Sciences’ and ministers’ communication content and its reflection in the media” main objective is to compare approaches and differences in communication between an organization and its leader. The theoretical basis consists of sociocultural, socio-psychological, and critical communication tradition theories used to explore the subjects through social and traditional media. Methodology is based on quantitative content analysis, discourse analysis and interviews. Results show that the organization dominates in terms of social media communication content over the individual. However, the individual acts mostly independent by using traditional media, leaving the organization mostly as a reference point.