Cēsu un Limbažu novadu iedzīvotāju ģeogrāfiskā mobilitāte un piederība vietai

Abstract

Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot, kā mobilitātes un piederības vietai mijiedarbība izpaužas Cēsu un Limbažu novadu iedzīvotāju vidū. Darbā tika analizēti Z. Krišjānes un I. Lāces empīriskie pētījumi par mobilitāti Latvijā un Gustavsona teorētiskie materiāli par piederību vietai un to, kā mobilitāte ietekmē piederību. Darbā dati tika iegūti, veicot daļēji strukturētas intervijas, intervējot piecus Cēsu un piecus Limbažu novada iedzīvotājus, kuri vismaz trīs reizes nedēļā dodas uz darbu Rīgā. Mobilitāte iedzīvotājiem sniedz lielākas darba iespējas un labāku darba atalgojumu Rīgā, savukārt piederība vietai ir saistīta ar pašu cilvēku pieredzi, sev piederošu īpašumu un māju sajūtu, ko tā sniedz. Šo iemeslu kopuma dēļ kā dzīvesvietu iedzīvotāji izvēlas novadus, bet kā darba vietu Rīgu.

The aim of this master thesis is to understand how the interaction between mobility and place attachment appear in case of inhabitants of Cesis and Limbazi municipalities. Main authors analyzed in theoretical part was Z. Krisjane and I. Lace, their empirical studies of mobility in Latvia and Gustavsons theoretical material of place attachment and impact of mobility on it. The method used in empirical study was semi structured interviews with five inhabitants of Cesis and five of Limbazi municipalities. The main criteria selecting participants was that they must go to Riga at least three times a week. Mobility gives greater chances to get a work in Riga with better opportunities and wage. While place attachment is related with persons experience of the place, an owned property and sense of home. All these reasons together give people a chance to live in municipalities but work in Riga.