Vidusskolēnu iesaistes skolā un depresijas pazīmju saistība

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā vidusskolēnu iesaiste skolā ir saistīta ar novērotajām depresijas pazīmēm. Pētījuma sekundārs mērķis bija izvērtēt, vai pastāv atšķirības starp iesaisti skolā un depresijas pazīmēm un to saistībām meiteņu un zēnu grupā, kā arī grupās ar dažādu depresijas pazīmju izpausmes intensitāti. Pētījumā piedalījās 126 skolēni, no tiem 71 meitene un 55 zēni, vecumā no 16 – 20 gadiem, kuri šobrīd mācās 10.-12. klasē. Iesaistes skolā noteikšanai pētījuma ietvaros tika adaptēta un izmantota Epltona (Appleton), Kristensones (Christenson), Kima (Kim) un Rešlijas (Reschly) izveidotā aptauja par iesaisti skolā (School Engagement Instrument) (Appleton, Christenson, Kim, & Reschly, 2006). Depresijas pazīmju noteikšanai tika pielietota Marijas Kovakas (Maria Kovacs) bērnu depresijas simptomu aptauja (Kovac’s Children Depression Inventory, CDI, Profile form, Kovacs, 1992; Ivarsson, Svalander, & Litlere, 2006). Pētījuma rezultātā tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp vidusskolēnu iesaisti skolā un novērotajām depresijas pazīmēm. Tika atklāta statistiski nozīmīgas atšķirības starp meiteņu un zēnu vidējiem rezultātiem kognitīvajā iesaistē skolā un īpaši skolas uzdevumu kontroles un nozīmīguma un nākotnes mērķu apakšskalās, bet netika konstatētas atšķirības afektīvajā iesaistē un depresijas rādītājos, izņemot negatīvā garastāvokļa skalu, kur meitenes uzrādīja augstākus rezultātus. Netika novērota statistiski nozīmīga atšķirība iesaistes skolā saistībā ar depresijas pazīmēm zēnu un meiteņu grupā. Netika konstatētas atšķirības iesaistes un depresijas pazīmju saistībā skolēnu grupās ar dažādu depresijas pazīmju izpausmes intensitāti. Tomēr tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības iesaistes rādītājos starp depresijas pazīmju izpausmes intensitātes grupām.

The aim of this research was to determine how high school students’ engagement in school is related to observed depression symptoms. Secondary goal of this research was to evaluate the difference in school engagement and depression symptoms rate and their correlation between female and male groups of students, as well as between groups with different intensity of observed depression symptoms. The group of participants consisted of 126 high school students, of which 71 were girls and 55 boys, aged from 16 till 20 years, who currently are studying in grades 10 through 12. For the purpose of measuring the school engagement, the School Engagement Instrument created by Appleton, Christenson, Kim and Reschly (2006) was adapted and used accordingly. Depression symptoms were measured by Marie Kovacs Children Depression Inventory (Kovacs Children Depression Inventory, CDI, Profile form, Kovacs, 1992; Ivarsson, Svalander, & Litlere, 2006). Results of this research lead to a conclusion that there is a statistically significant correlation between high school students school engagement and observed depression symptoms. There was a significant difference between girl and boy group results of cognitive engagement, especially in a subscale of control and relevance of school work and a subscale of future aspirations and goals, however no difference in affective engagement and observed depression symptoms were detected, except the negative mood scale in which girls showed higher results. There was no significant difference in correlation between school engagement and observed depression symptoms detected between group of girls and boys. Also there were no significant differences in the same correlation between groups of different intensity of observed depression symptoms. However, significant differences were found in the school engagement rates between groups of different intensity of observed depression symptoms.