Priekšrocības un grūtības CLIL izmantošanā vācu valodas stundās iesācējiem

Abstract

Pētījumā analizētas CLIL ((Content and Language Integrated Learning) – valodas un satura integrēta mācīšanās) priekšrocības un grūtības svešvalodu stundās iesācējiem. Tas sastāv no ievada un divām daļām – no teorētiskās un no praktiskās daļas. Ievadā formulēts darba mērķis un uzdevumi, izvirzīta pētāmajai problēmai atbilstoša hipotēze, izvēlētas pamatotas pētīšanas metodes. Teorētiskajā daļā aplūkots CLIL jēdziens un tā interpretācijas, būtiskās pazīmes un varianti, analizēti CLIL didaktiski metodiskie pamatprincipi un mācību materiālā bāze, kā arī mācību sasniegumu vertēšana. Praktiskajā daļā, kas veidota kā diplomdarba teorētiskās daļas praktisks pamatojums un apliecinājums, atspoguļota pedagoģiskā izmēģinājumdarbība ar diviem CLIL moduļiem fizikā, ko izstrādājusi diplomdarba autore. Izmēģinājumdarbībā brīvprātīgi iesaistījās X vidusskolas 10., 11. un 12.klases skolēni. Tās rezultāti analizēti, izmantojot veiktās skolēnu aptaujas. Diplomdarbu noslēdz secinājumi, tēzes un izmantoto informācijas avotu saraksts. Pedagoģiskā izmēģinājumdarbība noritējusi veiksmīgi un apstiprina, ka modulārā CLIL ieviešana svešvalodu stundās skolēnus motivē izpausties radoši un attīstīt gan kompetences lietišķajā mācību priekšmetā, gan kompetences svešvalodā.

Die vorliegende Diplomarbeit ist den Möglichkeiten des CLIL-Einsatzes im DaF-Unterricht für Anfänger gewidmet (CLIL (Content and Language Integrated Learning) – das integrierte Lernen von Sprache und Inhalt). Sie besteht aus der Einleitung und zwei Teilen – aus dem theoretischen und aus dem praktischen Teil. In der Einleitung werden das Ziel, die Aufgaben und die Forschungsfrage formuliert, die Hypothese und angemessene Forschungsmethoden bestimmt. Der theoretische Teil behandelt die Fragen, die die Verwendung des CLIL begründen. Es werden Begriffsbestimmung, Merkmale und Varianten von CLIL betrachtet, dann didaktisch-methodische Grundprinzipien des CLIL-Unterrichts, Materialien für den CLIL-Unterricht, sowie auch Leistungsbewertung im CLIL-Unterricht betrachtet. Der praktische Teil der Diplomarbeit dient als Überprüfung der Anwendung theoretischer Erkenntnissen in der Praxis. Für die pädagogische Erprobung ist eine Zielgruppe von den Lernenden im Alter von 16 bis 18 Jahren gebildet worden. Niveau der Fremdsprachbeherrschung: Anfänger (Sprachniveau A1/A2 entsprechend dem europäischen Referenzrahmen), die Deutsch als dritte Fremdsprache nach Englisch und Russisch lernen. Die pädagogische Erprobung wurde mit zwei von der Autorin der Diplomarbeit ausgearbeiteten CLIL-Modulen in der Physik durchgeführt. Die Ergebnisse der pädagogischen Erprobung und die Einstellungen der Lernenden zum modularen CLIL-Einsatz im DaF-Unterricht sind aufgrund der Schülerumfragen ausgewertet worden. Die Diplomarbeit wird mit den Schlussfolgerungen und Thesen abgerundet. Die Forschungsergebnisse zeigen, dass die Schüler die Einführung des modularen CLIL sehr positiv werten und dass sie verschiedene Aspekte erkannt haben, warum der CLIL-Einsatz im DaF-Unterricht sie schöpferisch motiviert, sowohl ihre sachfachlichen Kompetenzen, als auch Sprachkompetenzen zu entwickeln.