Gleznošanas nodarbības ieslodzījumā sieviešu labizjūtai un resocializācijai

Abstract

Ieslodzījums neatrisina noziedzības problēmu un dažādas resocializācijas programmas nespēj pietiekami efektīvi veicināt ieslodzīto vērtību un dzīvesveida pozitīvas pārmaiņas. Kultūras izglītībai un radošām nodarbībām piemēram, gleznošanai, nepieciešamā pašdisciplīna, mērķtiecība, neatlaidība, prakse un uzdrošināšanās ir prasmes, kas veicina resocializāciju. Darba tēmas izvēli „Gleznošanas nodarbības ieslodzījumā sieviešu labizjūtai un resocializācijai” noteica autores desmit gadu pieredze, mācot gleznošanu sievietēm ieslodzījumā. Praktiskā pētījuma mērķis bija atklāt, kā gleznošanas nodarbības sievietēm ieslodzījumā ir mainījušas spēju justies labi un resocializēties pēc ieslodzījuma. Pētījuma veids tika izvēlēts naratīvā analīze, izmantojot kvalitatīvās datu vākšanas metodes – padziļinātās intervijas un stāstījumus. Pētījuma bāze bija četras sievietes, kuras ieslodzījumā apguva gleznošanu un pēc ieslodzījuma spējušas iekļauties sabiedrībā, divi eksperti – profesionāli gleznotāji - un septiņi radošo studiju vadītāji sieviešu cietumā. Iegūto datu kontentanalīzē tika atrasta cieša saistība gleznošanas nodarbībām ar labizjūtas paaugstināšanos, gleznošanas procesam ir saistība ar optimālās pieredzes pārdzīvojumu. Anketā iegūtajos datos atklājās radošo nodarbību pozitīvā ietekme resocializācijas procesā.

Imprisonment doesn’t solve the problem of crime and different programs of resocialization aren’t effective enough in changing values and lifestyle positively of imprisoned persons. Skills like self-discipline, determination, persistence, practice and courage are needed for culture education and creative studies like painting. The same skills enable process of resocialization. Ten years of practice teaching painting for women in prison has determined Marta Jurjane’s choice of the theme, Painting Classes in Prison in order to enhance Wellbeing and Resocialization of the imprisoned Women. The aim of the practical research was to find out how lessons of painting for women in prison have improved their wellbeing and resocialization after release. Narrative analysis was chosen as the most appropriate kind of research using qualitative data gathering methods as in-depth interviews and narratives. Four women that used to paint in prison and now have successfully returned into society were the sample of the research, as well as two experts – professional artists - and seven teachers of artistic studios in women prison. Content analysis of the gathered data revealed correlation between painting and enhanced well-being, as well as connection of process of painting to the concept of flow. Data retrieved in the questionnaire showed the positive influence of creative studies to process of resocialization.