Trauksmes sensitivitātes, pašefektivitātes un personības iezīmju saistība.

Abstract

Šā maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp trauksmes sensitivitāti, pašefektivitāti un personības iezīmēm, analizējot teorētisko literatūru, jaunāko zinātnisko pētījumu rezultātus un veicot praktisko pētījumu. Pētījuma ietvaros aptaujāti 85 respondenti, vecumā no 18 – 27 gadiem. Pētījumā pielietotās metodes: Trauksmes sensitivitātes aptauja – 3 (Latvijā adaptējusi Miglava, 2017); Latvijas personības aptauja (LPA, Latvijā adaptējuši Perepjolkina & Reņģe, 2012); Pašefektivitātes izjūtas aptauja (Latvijā adaptējusi Vītola, 2005). Rezultāti norāda, ka pašefektivitāte statistiski nozīmīgi negatīvi korelē ar neirotismu, bet statistiski nozīmīgi pozitīvi ar apzinīgumu, ekstarversiju un atvērtību pieredzei. Neirotisms statistiski nozīmīgi pozitīvi korelē ar trauksmes sensitivitāti, savukārt starp ekstraversiju un trauksmes sensitivitāti pastāv negatīva saistība. Tādas trauksmes sensitivitātes dimensijas kā sociālās raizes un kognitīvās raizes statistiski nozīmīgi prognozē neirotismu.

The aim of the master thesis was to explore relationship between anxiety sensitivity, self – efficacy and personality traits through analysis of the theoretical literature, the latest scientific research results and conducting practical research. Research participants: 85 adults aged 18 to 27 years. Following methods were used in the research: Anxiety Sensitivity Index – 3 (adapted in Latvia by Miglava in 2017); Latvia’s Personality inquiry (adapted in Latvia by Perepjolkina & Reņģe, 2012); The Self-efficacy scale (adapted in Latvia by Vītola in 2005). Results indicate that self-efficacy statistically significantly negatively correlated with neurotism, but positively with conscientiousness, extraversion and openness to experience. Neurotism statistically significantly positively correlated with anxiety sensitivity, while between extraversion and anxiety sensitivity there is a negative relationship. The dimensions of anxiety sensitivity as social worry and cognitive worry statistically significantly predict neurotism.