Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē

Abstract

Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, secinājumiem un 4 pielikumiem. Darbā ievietoti 22 attēli un 11 tabulas. Atslēgas vārdi: gruntsūdens nesējslānis, granulometriskais sastāvs; empīriskie vienādojumi, filtrācijas iekārta, atsūknēšanas testi, eksprestesti.

Within Bachelor paper “Comparison of hydraulic conductivity determination methods for sandy sediments in Garkalne vicinity, Latvia” has been analysed hydraulic conductivity values of sandy sediments, obtained applying different methods – hydraulic conductivity calculations from empirical equations, sediment analysis in permeameter and slug tests and pumping tests. It was concluded that slug tests better suit for fine grained sand sediments, as well as that permeameter analysis of undisturbed and disturbed fine sand sediments both yield representative results.. The Bachelor paper contains 100 pages, divided in 5 main chapters, conclusions and 4 attachments. The text is ilustrated with 22 figure and 11 tables. The key-words are:, unconfined aquifer, grain size and composition, empirical equations, filtration equipment, pumping tests, slug tests.