Apbūves tiesības tiesiskā regulējuma problemātiskie aspekti.

Abstract

Ar 2017.gada 1.janvāri Latvijā ir ieviesta apbūves tiesība. Ieviešanas mērķis ir risināt problemātiku, kas saistīta ar dalītā īpašuma pastāvēšanu. Maģistra darba mērķis ir pētīt apbūves tiesības tiesiskā regulējuma problemātiku. Darbā tiek apskatīts Vācijas, Šveices, Igaunijas regulējums, tas salīdzināts ar Latvijā ieviesto, kā arī aplūkota Igaunijas pieredze un tiesību zinātnieku viedokļi. Apbūves tiesības institūts ieviests modificētā veidā, jo apbūves tiesība neattiecas uz dzīvojamo apbūvi, kā tas ir noregulēts citās valstīs un bija romiešu tiesībās. Apbūves tiesības regulējums nav izsmeļošs, un pusēm saskaņā ar privātās autonomijas principu ir tiesības pašiem piepildīt līguma saturu. Tas savukārt var radīt strīdus situācijas, jo Latvijā apbūves tiesības institūts ir jauns, un var būt nepilnīga izpratne par to un sekām nākotnē.

In January 2017 the law on right of superficies was implemented in Latvia. The objective of implementation such law was to solve issues related to existence of split property. The present thesis analyzes German, Swiss, Estonian regulation and compares them with Latvian introduced. In addition, examination of Estonian experience and legal scholar’s views on right of superficies are included in present thesis. In Latvia the institute of superficies is implemented in a modified form as superficies does not apply to residential buildings as in other countries and Roman law. The law on right of superficies is not exhaustive and regarding to the principle of private autonomy, parties themselves has the right to lay down the content of the contract which could cause disputes as the institute of right of superficies is novel in Latvian law – still there is incomplete comprehension of it and its effects in future.