Krāpšanas kvalifikācijas teorētiskie un praktiskie aspekti

Abstract

Juridiskajā literatūrā ir sastopami pretrunīgi zinātnieku viedokli par atsevišķiem ar krāpšanu un minētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju saistītiem jautājumiem. Turklāt no dažiem prakses piemēriem var secināt, ka procesa virzītāji līdz galam neizprot visas Latvijas Republikas Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, līdz ar to tiek pieļautas kļūdas noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā. Maģistra darba mērķis ir izpētīt krāpšanas institūta būtību un tā vēsturisko attīstību, izanalizēt krāpšanas sastāvu un kvalifikācijas īpatnības, izpētīt krāpšanas institūta regulējumu ārvalstīs, konstatēt trūkumus spēkā esošajā regulējumā, kā arī izvirzīt priekšlikumus trūkumu novēršanai, kas palīdzētu veicināt vienveidīgas tiesu prakses veidošanu.

The juridical literature reflects conflicting opinions regarding some points, related to fraud or the qualification of this offence. Furthermore, some examples of judicial practice lead to a conclusion that persons directing the proceedings do not have full awareness of the qualifying elements of fraud, which is specified in Article 177 of the Penal Code of the Republic of Latvia, and this is the reason why mistakes in qualification of offences arise. The aim of the Master’s thesis is to define the nature of the fraud institute and its historical development, to analyse the criminal content of fraud and the features or fraud qualification, to research the foreign regulation of the fraud institute and to offer the solution of the problems, that may help to promote a uniform court practice. Keywords – fraud, the subject of fraud, deception, abuse of confidence.