Klimata pārmaiņu finanšu līdzekļu tiesiskais regulējums un tā efektivitāte.

Abstract

Pētījumā “Klimata pārmaiņu finanšu līdzekļu tiesiskais regulējums un tā efektivitāte” analizēts, vai Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz klimata pārmaiņu finanšu līdzekļu izmantošanu veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izmaksu efektīvā veidā. Pētījumā konstatēts, ka Latvija uzņēmusies saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, to īstenošanai paredzot speciālu finansējumu, ko Latvija iegūst no emisijas vienību tirdzniecības. Tomēr regulējums, kas izriet no normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem, nav pietiekams, lai minētais finansējums tiktu izmantots efektīvi. Autore iesaka normatīvajos aktos noteikt pienākumu izstrādāt Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas plānu kā vidēja termiņa plānošanas dokumentu, kā arī Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas plānu katriem trim gadiem. Jāparedz plašākas sabiedrības tiesības normatīvo aktu izstrādē par izsoļu ieņēmumu izmantošanu.

The thesis “Legal regulation of climate change funds and its effectiveness” analyzes whether regulatory framework for climate change funds in Latvia contributes to reducing greenhouse gas emissions in cost-effective manner. The study finds that Latvia has undertaken commitments to reduce greenhouse gas emissions that should be financed from Latvian revenues from emission trading. However, the current laws and planning documents are not sufficient to ensure that the funding is used efficiently. The author recommends to determine a legal obligation to develop a national Greenhouse gas emission reduction plan as a medium-term planning document and a three-year Plan for the use of auction revenues. The author suggests that broader rights of participation should be guaranteed for general public to take part in the decisions regarding the use of funds for greenhouse gas emission reduction.