Determinisms, neirozinātne kriminoloģijā

Abstract

Aprakstot determinisma teorijas zinātnē un kriminoloģijā, izzinot neirozinātnes attīstības vēsturi un tās kriminoloģiski nozīmīgos atklājumus, un novērtējot, kādu ietekmi uz šīm teorijām atstāj neirozinātnes atklājumi un atziņas, darba autors secina, ka, neirozinātnes atklājumi par noziedzīgas uzvedības neirobioloģiskajiem cēloņiem, kā arī cilvēka brīvās gribas neesamību, padziļina un nostiprina kriminoloģijas determinisma teorijas izskaidrojošo vērtību un potenciālu. Neirozinātniski informētas vai neirozinātnē balstītas kriminoloģijas determinisma teorija ir pretrunā ar atsevišķiem krimināltiesību zinātnē sastopamajiem tradicionālajiem pieņēmumiem,piemēram, brīvas racionālas gribas pieņēmumu. Piedāvājot jaunus atklājumus par cilvēka uzvedības neironālajiem cēloņiem un lēmumpieņemšanas mehānismiem, neirozinātnieki konceptualizē kriminoloģijas determinisma teoriju jaunā veidā.

Describing theories of determinism in science and criminology, exploring historical development of neuroscience and its criminologically relevant findings, as well as evaluating the impact of neuroscientific discoveries and findings on these theories, author of this paper concludes that neuroscientific discoveries about neurobiological causes of criminal behaviour, as well as the non-existence of human free will, deepen and strengthen the explanatory potential and value of deterministic theories in criminology. Neuroscientifically-informed or neuroscientifically-based criminological theory of determinism contradicts some basic assumptions of Criminal Law such as the assumption of free rational will. Offering new discoveries about neuronal causes of human behaviour and decisionmaking mechanisms, neuroscientists in a new way conceptualize theory of determinism in criminology.