Cēloņsakarības nozīme gadījumos, kad zaudējumus ir izraisījuši vairāki cēloņi deliktos.

Abstract

Atbildība un pienākums atlīdzināt cietušajam par nodarīto kaitējumu, kas radies no tiesību aizskāruma, izriet no Civillikuma 1635. panta. Viens no atbildības priekšnoteikumiem ir cēloniskās sakarības noskaidrošana starp izdarīto darbību un kaitīgajām sekām. Lielākās neskaidrības rodas, tad, kad konkrētos zaudējumus ir izraisījuši vairāki cēloņi. Darba mērķis ir padziļināti izpētīt ar to saistītos problēmjautājumus, kā tie tiek risināti Latvijas tiesu praksē un kā citās valstīs. Darba ietvaros autore pielietos teleoloģisko un salīdzinošo metodi, analizējot tiesību doktrīnu un tiesu spriedumus. Darba rezultāts ir izstrādāts pētījums, kurā ir sistemātiski salīdzināti Eiropas līmenī piedāvātie risinājumi, ārvalstu paustās atziņas, kā arī Latvijas tiesību sistēmā raksturīgākais. Ir izdarīti secinājumi un piedāvāti, autoresprāt, piemērotākie risinājumi.

Responsibility and obligation to compensate the victim for the damages suffered as a result of the violation of rights arises from Article 1635 of the Civil Law. One of the prerequisites of responsibility is causation of the occurrence between the committed action and the harmful effects. The biggest confusion comes when the specific damage is caused by several causes. The goal of the thesis is to make an in depth research that is connected with this problem and investigate how it is proceeded in Latvian case law and in foreign countries. During the thesis, the author will use teleological and relative method by analyzing legal doctrine and court judgements. The result of the thesis is a research where European level solutions are systematically compared, analyzed foreign findings and characteristics of Latvian judicial system. As of this, conclusions are made and proposed the most appropriate solutions in the opinion of the author.