Bezvalstnieka termins ANO 1954. gada Konvencijā par bezvalstnieka statusu, tā norobežošana no valsts piederīgajiem: Latvijas nepilsoņa statuss

Abstract

Starptautiskajās tiesībās pastāv divi statusi, kuri tiek jaukti. Bezvalstnieka statuss, kuru izveidoja 1954. gadā, lai noregulētu to cilvēku statusu, kuri bija zaudējuši pilsonību pēc otrā pasaules kara. Nepilsoņa statuss, kuru izveidoja 1995. gadā, lai noregulētu to cilvēku statusu, kuri zaudēja pilsonību Padomju Sociālistiskās Republikas sabrukuma rezultātā. Darba mērķis noskaidrot vai starp šiem statusiem pastāv atšķirības. Darba rezultātā autore secina, ka nepilsoņa statuss ir pietuvināts pilsonībai, jo nepilsonim ir piešķirtas gandrīz visas pilsoņa tiesības. Līdz ar to, šie abi statusi nevar tikt uzskatīti par līdzīgiem, jo vienīgā līdzība, kura saista šos abus statusus ir pilsonības trūkums.

There are two statuses under international law that are causing a confusion. Status of a stateless person was created in 1954, in order to ensure rights for those who lost their citizenship after World War II. Non-citizen status was created in 1995, in order to ensure rights for those who lost their citizenship after The Soviet Union was dissolved. This research determines whether there is a difference between these two statuses. In the result of the reaserch the author concludes that a non-citizen status is close to citizenship, as a non-citizen is granted to almost all the same rights as a citizen. Consequently, these two statuses can not be regarded as similar, since the only similarity that binds these two statuses are lack of citizenship.