Spontāna bakteriāla peritonīta pacientu raksturojums

Abstract

Ievads. Spontāns bakteriāls peritonīts (SBP) ir ascīta šķidruma infekcija apstākļos, kad nav konstatējams intraabdomināls ķirurģiski ārstējams iemesls. Tā ir bieža komplikācija pacientiem ar aknu cirozi un ascītu, un SBP attīstība ir saistīta ar sliktu prognozi un augstu mirstību. Pētījuma mērķis. Noskaidrot biežākās klīniskās izpausmes un laboratoriskās izmaiņas “LIC” pacientiem ar aknu cirozi un SBP, lai to varētu agrīni diagnosticēt un ārstēt. Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums, kurā iekļauti 146 aknu cirozes pacienti ar ascītu, kuriem veikta abdomināla paracentēze SIA “RAKUS” stacionārā “LIC” laika periodā no 2013.-2016. gadam. Pacientu vidējais vecums 54.5 gadi, 51.4% bija vīrieši. Pētījumam nepieciešamie dati iegūti no slimnieku medicīniskajām kartēm. Par SBP kritēriju šajā pētījumā pieņemts PMN skaits ascītā ≥250 šūnas/mm3 un/vai pozitīvs ascīta uzsējums. Iegūtie dati analizēti, izmantojot IBM SPSS Statistics 22.0. Rezultāti. 26.7% no pētījumā iekļautajiem aknu cirozes pacientiem tika konstatēts SBP. Visbiežākais SBP variants bija CNNA (81.0%), tam sekoja MNB (9.5%), klasisks SBP (7.1%) un polimikrobiāls bakterascīts (2.4%). Ascīta šķidruma uzsējums 19.2% no visām SBP epizodēm bija pozitīvs, 52.4% negatīvs un 28.5% nebija veikts. SBP epizodēs biežākās klīniskās izpausmes bija vēdera apjoma palielināšanās (100%), vēdersāpes (66.7%), elpas trūkums (50.0%) un encefalopātija (50.0%), retāk bija paaugstināta ķermeņa temperatūra (40.5%), caureja (38.1%) un slikta dūša / vemšana (31.0%). Vēdersāpes un slikta dūša / vemšana statistiski ticami biežāk bija SBP gadījumos, salīdzinot ar ne-SBP gadījumiem (respektīvi p=0.019 un p=0.040). SBP grupā leikocītu skaita mediāna perifērajās asinīs bija 10.24 x 10^3/µl, tā bija augstāka nekā ne-SBP grupā, tomēr statistisko ticamību nesasniedza (p=0.064). SBP grupā CRO bija 57.50 mg/l, ascīta grupā bez SBP - 32.05 mg/l (p=0.001). 66.6% no SBP epizodēm ascīta šķidrums bija duļķains, tas bija statistiski ticami biežāk salīdzinot ar ne-SBP epizodēm – 30.3% (p=0.001). SBP pacientiem bija ievērojami augstāka intrahospitālā mirstība, salīdzinot ar ne-SBP pacientiem (25.6% pret 10.7%, p=0.031). SBP pacientiem ar letālu intrahospitālo iznākumu bija statistiski ticami augstāks Child-Pugh (12 pret 9) un MELD (22.5 pret 14.0) punktu skaits nekā izdzīvojušajiem SBP pacientiem. Secinājumi. SBP ir bieža infekcioza komplikācija pacientiem ar aknu cirozi un ascītu (26.7%), un tā attīstība nozīmīgi paaugstina intrahospitālo mirstību. Vēdersāpes, slikta dūša / vemšana un paaugstināts CRO ir tās pazīmes, kas liecina par iespējamu SBP attīstību. SBP pacientiem ar augstākām Child-Pugh un MELD punktu skaita vērtībām biežāk ir letāls iznākums.

Introduction. Spontaneous bacterial peritonitis (SBP) is an ascitic fluid infection in the absence of any intra-abdominal surgically treatable source of infection. It is a frequent complication in patients with liver cirrhosis and ascites and development of SBP is associated with poor prognosis and high mortality. Aim. To investigate the most common clinical manifestations and laboratory findings among cirrhotic patients with SBP hospitalized at ‘Infectology Centre of Latvia’ in order to be diagnosed and treated at an early stage. Materials and Methods. A retrospective study which includes 146 cirrhotic patients with ascites who have had abdominal paracentesis performed at Riga East Clinical University Hospital in-patient department ‘Infectology Centre of Latvia’ from year 2013 to 2016. The mean age of patients 54.5 years, 51.4% were men. Data necessary for the present study was obtained from patients’ medical cards. The diagnostic criteria for SBP was PMN count ≥250 cells/mm3 and/or positive ascitic fluid culture. The data obtained was analyzed using IBM SPSS Statistics 22.0. Results. SBP was found in 26.7% of all cirrhotic patients included in the study. CNNA was the most frequent SBP variant (81.0%), followed by MNB (9.5%), classic SBP (7.1%) and polymicrobial bacterascites (2.4%). Ascitic fluid culture was positive in 19.2% out of all SBP episodes, in 52.4% it was negative and in 28.5% it was not performed. The most frequent clinical manifestations in SBP episodes were abdominal distension (100%), abdominal pain (66.7%), shortness of breath (50.0%) and encephalopathy (50.0%), less frequent were fever (40.5%), diarrhea (38.1%) and nausea / vomiting (31.0%). Abdominal pain and nausea / vomiting were statistically significantly more frequent in patients with SBP in comparison with non-SBP patients (respectively p=0.019 and p=0.040). The median peripheral WBC count in SBP group was 10.24 x 10^3/µl, and it was higher than in non-SBP group, but this difference failed to reach level of statistical significance (p=0.064). The median CRP in SBP group was 57.50 mg/L, but in non-SBP group 32.05 mg/l (p=0.001). In 66.6% out of all SBP episodes ascitic fluid was turbid, and it was significantly more frequent to compare with non-SBP episodes – 30.3% (p=0.001). In SBP patients intra-hospital mortality was significantly higher than in non-SBP patients (25.6% and 10.7%, p=0.031). In SBP patients with fatal outcome during hospitalization Child-Pugh (12 and 9) and MELD (22.5 and 14.0) scores were statistically significantly higher to compare with SBP patients who survived. Conclusions. SBP is a frequent infectious complication in hospitalized cirrhotic patients with ascites (26.7%), and its development significantly increases intra-hospital mortality. Abdominal pain, nausea/vomiting and increased CRP are signs of probable SBP in cirrhotic patients with ascites. SBP patients with higher Child-Pugh and MELD scores tend to have fatal outcome more frequently.