Staphylococcus aureus rezistence pret antimikrobajām vielām

Abstract

Darba aktualitāte: Staphylococcus aureus ir viens no būtiskākajiem plaša spektra infekciju izraisītājiem visā pasaulē. Tā mikrobioloģiskās īpašības un izraisītās slimības mūsdienās ir labi izpētītas, taču nav pieejama ne vakcīna, ne citi pietiekami efektīvi drošības pasākumi. Mikroorganismu multirezistentie celmi veido nozīmīgu ar veselības aprūpi saistīto infekciju daļu, ar ko ikdienā nākas sastapties stacionāros esošajiem pacientiem un personālam. S.aureus meticilīnrezistentais (MRSA) celms, pateicoties savām īpašībām, ir rezistents pret visiem beta laktāmu grupas antimikrobajiem līdzekļiem un ir plaši izplatīts kā Eiropā, tā citur pasaulē. Tas sadārdzina veselības aprūpes izmaksas, pagarina gultas dienu skaitu, rezistences esamība asociējama ar augstāku mirstību vidū. Darba mērķis: Noteikt Staphylococcus aureus rezistenci pret antimikrobajiem līdzekļiem, raksturot antimikrobās rezistences tipus pētāmajos paraugos. Metodes un materiāli: Pētījumā tika apkopota informācija par S.aureus antimikrobo jutību, tā fenotipiskajām īpašībām, tika noteikts meticilīna rezistenci noteicošais gēns mecA, veikta tipēšana pēc iegūtajām antibiogrammām. Iegūto rezultātu analīze veikta, izmantojot datorprogrammu MS Excel 2016, tika veikts datu apkopojums tabulu veidā, veidotas diagrammas vizuālai datu atspoguļošanai. Datorprogramma GraphPad Prism 7.0. pielietota datu statistiskās ticamības pierādīšanai. Rezultāti un secinājumi: 1.S.aureus rezistence pret cefoksitīnu (MRSA) konstatēta 4,4% (n-14) paraugu, salīdzinot ar jutīgajiem celmiem (MSSA), tika noteikta statistiski ticama atšķirība p < 0,0001. 2.Visos paraugos (n-13), kuros novērojama fenotipiskā rezistence pret cefoksitīnu, tika konstatēts rezistenci kodējošais mecA gēns. 3.Paraugā (n-1), kurš fenotipiski uzrāda augšanas zonu, kas robežojas starp jutību un rezistenci pret cefoksitīnu, tika konstatēts rezistenci kodējošais mecA gēns. 4.Visi celmi, kuriem tika noteikta jutība pret vankomicīnu (n-311), bija jutīgi, netika konstatēti ne rezistenti, ne vidēji rezistenti celmi. 5.Starp visiem MSSA celmiem dominē I, III un VII fenotips. I fenotipam raksturīga jutība pret visām testētajām antimikrobajām vielām (n-269), III fenotipam raksturīga rezistence tikai pret ciprofloksacīnu (n-8), bet VII fenotipam raksturīga rezistence tikai pret eritromicīnu (n-18). 6.Starp visiem MRSA celmiem dominē III fenotips, kuram raksturīga rezistence pret testētajām antimikrobajām vielām, jutību novēro tikai pret vankomicīnu (n-11).

The importance of the work: Staphylococcus aureus is known as one of the most important causes of wide spectrum infections in the world. It’s microbiological properties un diseases it may cause are well understood nowadays, nevertheless there are no vaccines and no safety measures, that are effective enough. The multiresistant strains form an important part of health care connected infections, and are encountered by the patients and health care professionals on a daily basis. The methicillin resistant strain (MRSA), is resistant to all antimicrobial agents, belonging to the beta lactam group. It is widely distributed in Europe and the rest of the world. It raises the expenses of health care, extends the number of bed days, the existance of resistance is also associated with with higher mortality rate. The purpose of the research: Determine the resistance of Staphylococcus aureus to antimicrobial substances, describe the types of antimicrobial resistance in the analyzed samples. Methods and materials: Information about the antimicrobial sensitivity, phenotypical properties of S.aureus was gathered, the resistance coding gene mecA was determined, typing according to antibiograms obtained was done. The analysis and visualisation of the acquired results was made using the programme MS Excel 2016, the statistical analysis was done using the programme GraphPad Prism 7.0. Results and conclusions: 1.The resistance of S.aureus to cephoxitine (MRSA) was recognized in 4,4% (n-14) of samples, in comparison with sensitive strains (MSSA), the statistically significant difference was confirmed (p < 0,0001). 2.In all of the samples (n-13), which were phenotypically classified as resistant to cephoxitine, mecA gene was detected. 3.In a sample (n-1), which phenotypically showed a growth zone, which is classified as a borderline between rezistance and sensitivity to cephoxitine, mecA gene was detected. 4.All strains, which were tested to susceptibility to vancomycin (n-311), were sensitive, none of the strains were resistant or intermediate resistant. 5.Between all MSSA strains, the dominating phenotypes were I, III and VII. I phenotype is described as sensitive to all tested antimicrobials (n-269), II phenotype is described having the resistance only to ciprofloxacin (n-8), but VII phenotype is described having resistance only to erithromycin (n-18). 6.Between all MRSA strains, the dominating phenotype is III, and it is described having resistance to all tested antimicrobials, showing sensitivity only to vancomycin (n=11).