Četru fāžu rinomanometrijas un deguna maksimumplūsmas mērījuma salīdzinājums

Abstract

Darba mērķis:Salīdzināt 4 Fāžu rinomanometrijas un Deguna maksimumplūsmas mērījuma metodes. Materiāli un metodes: Izvēlēti 10 dažāda dzimuma, svara, auguma, vecuma pilngadīgi brīvprātīgie bez zināmām deguna saslimšanām. Trīs Pētnieki katram no 10 cilvēkiem veica četrus mērījumus. Rezultāti: Abu mērījumu ierīču rezultātu analīze uzrāda, ka P/T procentuālā attiecība ir 10% - 30% intervāla robežās un ir pieņemama. PNIF rezultātu analīze liecina, ka ir novērojams nozīmīgs pētnieka ietekmes efekts pirms un pēc dekongestanta lietošanas, kā arī pētnieka mijiedarbība ar brīvprātīgajiem gan pirms, gan pēc dekongestanta lietošanas. 4PR rezultātu analīze liecina, ka, mērot logaritmisko efektīvo pretestību: Kreisajai un labajai nāsij nav novērojams nozīmīgs pētnieka ietekmes efekts pirms un pēc dekongestanta lietošanas, kā arī nenotiek pētnieka mijiedarbība ar brīvprātīgajiem gan pirms, gan pēc dekongestanta, izņemot nozīmīgu pētnieka-brīvprātīgā mijiedarbību labajai nāsij pēc dekongestanta. Kopējās deguna pretestības aprēķins pirms dekongestanta lietošanas liecina, ka ir novērojams nozīmīgs pētnieka ietekmes efekts, kā arī pētnieka mijiedarbība ar brīvprātīgajiem, bet pēc dekongestanta lietošanas nenovēro ne vienu, ne otru. Secinājumi: Balstoties uz rezultātiem, 4PR var uzskatīt par derīgu diagnostikas metodi. Logaritmiskās kopējās pretestības aprēķiniem vajadzētu atrast precīzāku metodi, jo šobrīd izmantotā formula neņem vērā deguna dobuma anatomiskās un fizioloģiskas variācijas. Balstoties uz rezultātiem, PNIF labāk būtu izmantot skrīningam, nevis kā diagnostikas metodi. Mērījumu ierīču salīdzinājumam jāizmanto specifiska viena faktora (Univariate) dispersijas analīze (ANOVA) un jāaprēķina Precizitātes/Tolerances procentuālā attiecība, nevis statistiskās korelācijas metodes. Korelācijas raksturo asociācijas nevis cēloņsakarības.

Introduction: Objective and subjective parameters of nasal obstruction remain to be a subject of controversy. Several methods exist to provide that objective analysis, but still there is a lack of agreement between ENT practitioners. Aim of the study: To evaluate 4-Phase-Rhinomanometry and Peak nasal inspiratory flow meter Methods: 10 healthy volunteers were tested with 4-Phase-Rhinomanometry and Peak nasal inspiratory flow meter (PNIF) before and after decongestion with 0.1% Xylometazoline spray by three different investigators for four times. Results: Analysis of both measurement systems shows that Precision/Tolerance ratio sides between 10% and 30% which is acceptable. PNIF results show a statistically significant investigator effect before and after the use of decongestant. As well as a significant investigator to part interaction before after decongestion. Left and right logarithmic effective resistance results show no statistically significant investigator effect before and after the use of decongestant. As well as no significant investigator to part interaction before after decongestion, except for a significant investigator to part interaction in right logarithmic effective resistance after decongestion. Logarithmic calculated total resistance shows a statistically significant investigator effect and investigator to part interaction before use of decongestant. But no effect or interaction after decongestion. Conclusion 4 phase rhinomanometry is a more precise method with a lesser investigator effect to the result. Logarithmic total resistance should be calculated by a different, more precise formula due to the complex anatomical structure of the nose. In comparison to the 4 phase rhinomanometry, PNIF is an esay, quick simple method, but should be used for nothing more than screening. Pearsons correlation is not the best method to use while comparing measurement systems. Instead Gauge R and R method of ANOVA should be used.