Fizioloģisks svara zudums jaundzimušajiem Latvijā: ar to saistītie faktori un atbilstība standartiem

Abstract

Ievads: veseliem jaundzimušiem pirmajā dzīves nedēļā parasti novēro fizioloģisku svara zudumu (FSZ). Pastāv dažādi viedokļi par FSZ izvērtējumu un to izraisošajiem faktoriem, tādēļ iepriekšējos gados veikti vairāki pētījumi, kuru rezultātā izveidotas svara zuduma diagrammas, kas ataino normālas FSZ svārstības. Latvijā pētījums par FSZ īpatnībām starp Latvijas jaundzimušajiem līdz šim nav veikts. Mērķis: •analizēt FSZ un to ietekmējošus faktorus jaundzimušajiem Latvijā; •izvērtēt iespēju pielietot Amerikas Pediatru asociācijas (APA) FSZ līknes Latvijas jaundzimušajiem. Materiāli un metodes: retrospetīva pētījuma ietvaros tika analizēti dati (dzemdību veids, gestācijas vecums, dzimums, barošanas veids, veselības stāvoklis) jaundzimušajiem, kas tika aprūpēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers jaundzimušo nodaļā laika posmā no 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, kā arī dati par jaundzimušajiem no ambulatorās prakses Rīgā 2014. un 2015.gadā. Vidējo FSZ salīdzināja jaundzimušiem ar dažādiem riska faktoriem, kā arī atainoja uz APA līknes. Statistiskā analīze : ANOVA tests, χ2 tests, t-tests, daudzfaktoru regresijas analīze. Rezultāti: pētāmā pacientu kopa ietvēra 220 jaundzimušos. Vidējais FSZ pētījuma kopā bija 6.4% (SD±2.31). Maksimālais FSZ visiem jaundzimušajiem tika novērots trešajā vai ceturtajā dzīves dienā. Vienpakāpju analīzē FSZ bija mazāks slimiem jaundzimušajiem salīdzinājumā ar veseliem jaundzimušajiem (5.9% (SD±2.71) vs. 6.9% (SD±1.96), respektīvi, p = 0.01), kā arī mākslīgi barotiem salīdzinot ar dabīgi barotiem jaundzimušajiem (5.8% (SD±2.83) vs. 6.5% (SD±2.21), respektīvi, p = 0,06). Citi pētītie faktori neuzrādīja saistību ar FSZ. Dadzfaktoru regresijas analīzē FSZ bija statistiski ticami saistīts ar jaundzimušā veselības stāvokli. Ievietojot datus APA līknē, vidējais FSZ dabīgi barotiem jaundzimušajiem bija zem 50. percentiles. Secinājumi: •Pētītajā pacientu kopā vidējais FSZ atbilda citu valstu datiem, bet tas bija būtiski zemāks starp jaundzimušajiem ar veselības traucējumiem, tādā veidā parādot, ka šie jaundzimušiem neseko normālai FSZ norisei, iespējams, mākslīgās barošanas un/vai intravenozās terapijas iespaidā. •Lai gan APA fiziologiska svara zuduma līknes varētu rekomendēt izmantošanai jaundzimušo nodaļām Latvijā augsta riska pacientu identificēšanai, novērotās atšķirības Latvijas jaundzimušiem liek apsvērt nepieciešamību pēc Latvijas vai Baltijas jaundzimušo FSZ diagrammas radīšanu.

Background: Neonates typically have a physiological weight loss (PWL) during the first week of life. Factors influencing PWL are variably judged among experts, therefore recently several studies about PWL and influencing factors have taken place worldwide resulting in creating of normative charts to identify high risk neonates. Up to now there is neither a study about PWL in Latvia nor charts developed for the Baltic region. Objectives: to analyse PWL and associated factors in Latvian neonates, as well as to evaluate the possibility to use PWL charts of American Academy of Paediatrics (AAP). Methods and Materials: The retrospective study included data (gestational week, delivery type, sex, feeding type, health status) about newborns treated in neonatology department of Children Clinical Hospital Gailezers during 01.01.2015.-31.12.2015. and data about neonates from an out-patient praxis in Riga during the years 2014 and 2015. The mean PWL was plotted on PWL charts and compared among neonates with different factors. Statistical analysis: ANOVA, Chi- squared test, multiple regression, paired t-test. Results: The final sample for analysis included 220 newborns. The mean PWL was 6.4% (SD±2.31). The maximal PWL for neonates occurred on the third or fourth day. In the univariate analysis the mean PWL was lower among sick compared to healthy neonates (5.9%(SD±2.71) vs. 6.9%(SD±1.96), respectively, p=0.01) and among formula-fed compared to breast-fed neonates (5.8% (SD±2.83) vs. 6.5% (SD±2.21), respectively, p=0.06). The other analysed factors showed no significant influence on PWL. In multiple regression analysis PWL was significantly associated only with health status (p=0.01). After plotting the data on the AAP charts the mean neonatal PWL among breast-fed infants was below 50th percentile on 2.- 4. day. Conclusions: •The mean PWL in the studied neonatal patient sample corresponded to data from other countries, however, it was significantly associated with the health status, suggesting that sick neonates do not follow the normal PWL pattern possibly due to formula feeding and/or intravenous therapy received. •Although use of AAP charts should be recommended in neonatal departments to identify high risk neonates, development of charts for the Baltic is also necessary.