Statīnu ietekme uz acilkarnitīnu koncentrācijām asinīs

Abstract

Ievads. Acilkarnitīni ir karnitīna acil-esteri, kas nodrošina taukskābju transportēšanu uz mitohondrija lūmenu, kur var notikt to β oksidācija. Paaugstināti acilkarnitīnu līmeņi norāda uz traucētu taukskābju vielmaiņu. Statīnu galvenais efekts ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna samazināšana. Tiem piemīt vairākas blakusparādības, piemēram, insulīna rezistences pasliktināšanās, seruma ALAT paaugstināšanās, miopātijas. Nav zināms vai statīni ietekmē plazmas acilkarnitīnu līmeņus un vai statīnu blaknes nav saistītas ar acilkarnitīnu izmaiņām. Pētījuma mērķis. Noskaidrot, vai statīnu terapija ietekmē plazmas acilkarnitīnu koncentrācijas un vai pastāv saikne starp acilkarnitīnu izmaiņām un citām statīnu izraisītām bioķīmiskām izmaiņām. Materiāli un metodes. Šis bija prospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti pacienti no PSKUS Sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorijas, kuriem bija indicēts uzsākt statīnu terapiju. Tika veiktas četras vizītes – pirms terapijas (V1), nedēļu (V2), mēnesi (V3) un trīs mēnešus (V4) pēc statīnu terapijas uzsākšanas. Plazmas acilkarnitīnu koncentrācijas tika mērītas katrā vizītē un vizītēs V1, V3, V4 tika papildus noteikti seruma KH, ZBLH, ABLH, TG, ALAT, kreatinīns un CK. Tika analizēti preliminārie pētījuma dati no pirmajiem 15 dalībniekiem. Rezultāti. Nedēļu pēc statīnu terapijas uzsākšanas plazmas īso ķēžu acilkarnitīni bija paaugstinājušies no 7560,68 pmol/l uz 10111,33 pmol/l (p=0,027) un vidējo ķēžu acilkarnitīni no 336,43 pmol/l uz 505,38 pmol/l (p=0,027). Trešajā vizītē, salīdzinājumā ar pirmo, īso ķēžu acilkarnitīni bija paaugstinājušies par 1149,27 pmol/l (p=0,369) un vidējo ķēžu par 179,10 pmol/l (p=0,020). Trīs mēnešus pēc terapijas uzsākšanas īso ķēžu acilkarnitīni bija pieauguši par 3740,90 pmol/l (p=0,003), bet vidējo ķēžu par 245,74 pmol/l (p=0,004). Plazmas garo ķēžu acilkarnitīnu koncentrācijās nebija vērojamas statistiski ticamas izmaiņas. Mēnesi pēc statīnu terapijas uzsākšanas tika novērota korelācija starp KH un garo ķēžu acilkarnitīnu izmaiņām (rs=0,518,p=0,048), starp CK un vidējo ķēžu acilkarnitīnu izmaiņām (rs=0,622,p=0,013), kā arī kreatinīna izmaiņas korelēja gan ar gara (rs=0,879,p=0,001), gan vidēja (rs=0,579,p=0,062), gan īsa (rs=0,715,p=0,013) garuma acilkarnitīnu izmaiņām. Secinājumi. Trīs mēnešus pēc statīnu terapijas uzsākšanas, īsa un vidēja garuma ķēžu acilkarnitīnu koncentrācijas asins plazmā palielinās un pirmās izmaiņas jau vērojamas nedēļu pēc statīnu terapijas uzsākšanas. Garo ķēžu acilkarnitīnu koncentrācija būtiski nemainās. Pastāv korelācija starp acilkarnitīnu izmaiņām un CK, kreatinīna un KH izmaiņām.

Title: Influence of statins on plasma levels of acylcarnitines Author: Jānis Feldmanis Supervisor: Professor Gustavs Latkovskis Introduction. Acylcarnitines (AC) are carnitine acyl-esters, which provide the transportation of fatty acids into the mitochondrial matrix, where β oxidation can take place. Increased levels of AC indicate an impaired fatty acid metabolism. The main effect of statins is lowering LDL-C. Statins exhibit a few side effects, for instance, worsening of insulin resistance, increased levels of serum ALAT, myopathies. It is not known whether statins effect plasma AC levels and if their side effects have a connection with changes in acylcarnitine levels. Aim. The aim of this study was to determine, whether statin therapy effects plasma AC concentrations and if there is a link between changes in AC levels and other biochemical changes caused by statin therapy. Materials and methods. This was a prospective study. Patients who, according to clinical guidelines, had indications to start statin therapy were included. Plasma AC levels were measured before (V1), a week after (V2), a month after (V3) and three months after initiation of statin therapy. In addition, total cholesterol (TC), LDL-C, HDL-C, ALAT, creatinine and creatine kinase (CK) were measured on V1, V3 and V4. Preliminary data from the first 15 participants was analyzed. Results. A week after the initiation of statin therapy, plasma short-chain AC had increased from 7560,68 pmol/l to 10111,33 pmol/l (p=0,027) and medium-chain AC increased from 336,43 pmol/l to 505,38 pmol/l (p=0,027). A month after starting statins (V3), compared to V1, short-chain AC had increased by 1149,27 pmol/l (p=0,369) and medium-chain AC increased by 179,10 pmol/l (p=0,020). Three months into the therapy short-chain AC had increased by 3740,90 pmol/l (p=0,003) and medium-chain AC by 245,74 pmol/l (p=0,004). No statistically significant changes in long-chain AC concentrations were identified. A month after the start of statin therapy correlations were identified between changes in TC and long-chain AC levels (rs=0,518,p=0,048), between changes in CK and medium-chain AC levels (rs=0,622,p=0,013). Changes in creatinine levels correlated with changes in long-chain (rs=0,879,p=0,001), medium-chain (rs=0,579,p=0,062) and short-chain (rs=0,715,p=0,013) AC levels. Conclusions. Short-chain and medium-chain AC plasma concentrations increase three months after the initiation of statin therapy and the first changes are already identifiable one week after the start of therapy. Long-chain AC concentrations do not change significantly. There is a correlation between changes in concentrations of plasma AC and changes in TC, creatinine and CK levels.