Acilkarnitīnu koncentrācija asinīs saistībā ar insulīna rezistenci pacientiem ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku

Abstract

Ievads. Acilkarnitīni ir taukskābju metabolīti, kas nodrošina garo ķēžu taukskābju transportu mitohondrijos tālākai β-oksidācijai. Līdzīgi kā citi metabolisma starpprodukti, acilkarnitīni var uzkrāties, traucējot šūnu enerģijas metabolismu un samazinot šūnu izdzīvošanu stresa apstākļos. Šī iemesla dēļ arvien vairāk pēta acilkarnitīnu saistību ar KVS un citām slimībām. Mērķis. Noskaidrot vai acilkarnitīnu koncentrācija asinīs ir saistīta ar insulīna rezistenci un augstāku kardiovaskulāro slimību risku. Metodes. Šis ir viena centra novērojošs šķērsgriezuma pētījums, kurā tika iekļauti pacienti pēc specifiskiem izslēgšanas un iekļaušanas kritērijiem, lai optimāli izvērtētu acilkarnitīnu līmeni ietekmējošos faktorus. Datu statistiskā apstrāde tika veikta ar SPSS programmas 22.0 versiju. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 68 pacienti. Pētot acilkarnitīnu saistību ar insulīna rezistenci, garajām un log-īsajām ķēdēm tika novērota tendence paaugstināties atkarībā no IR, bet šai tendencei nebija statistiskas ticamības. Pacientiem ar nozīmīgu aterosklerozi bija nedaudz augstāki log-īso (1,15±0,15 vs 1,11±0,19) un vidējo ( -0,29±0,18 vs -0,32±0,21) ķēžu acilkarnitīni, nekā pilnīgi veseliem pacientiem, tomēr statistiski ticami šie dati nebija. Vērtējot pacientus atkarībā no MS statistiski nozīmīgas atšķirība netika atrasta. Log- īso ķēžu acilkarnitīnu koncentrācija pieauga pacientiem ar otrās un trešās pakāpes aptaukošanos, bet šai tendencei nebija statistiskas ticamības (p=0,922). Savukārt log-vidējām un garām acilkarnitīnu ķēdēm bija vērojama acilkarnitīnu vidējo vērtību samazinājums, pacientiem ar pirmās un otrās pakāpes adipozitāti, bet šie dati arī nebija statistiski ticami (p=0,318;p=0,120). Tika novērots, ka visu ķēžu acilkarnitīni proporcionāli pieaug GFA samazinājumam, bet šim novērojumam nebija statistiskas ticamības. Veicot multiplās regresijas analīzi acilkarnitīnu ķēdēm ar kreatinīnu, statistiski ticamas korelācijas tika atrastas starp log -vidējām ķēdēm un kreatinīnu ( r=0,333; p=0,006) un starp garām acilkarnitīnu ķēdēm un kreatinīnu (r=0,269; p=0,027). Tika izpētīts acilkarnitīnu līmenis atkarībā no zivju un sarkanās gaļas lietošanas biežuma nedēļā. Statistiski ticami rezultāti netika iegūti. Secinājumi. Pētījumā netika atrasta statistiski ticama korelācija starp acilkarnitīniem un IR, GFA, ĶMI un ateroskleozi. Savukārt tik atrasta statistiski ticama korelācija starp vidējo un garo ķēžu acilkranitīniem atkarībā no kreatinīna. Lai būtu precīzāki statistiskie dati ir nepieciešams palielināt pētījumā iesaistīto pacientu skaitu.

Introduction. Acylcarnitine is fatty acid metabolite, which provides transport of long chain fatty acid through mitochondria membrane. Like other metabolic intermediates, acylcarnitine can accumulate, interfering with cellular energy metabolism and reducing cell survival under stress conditions. Because of this reason, acylcarnitine connection with cardiovascular and other diseases is being studied more and more. Aim. The aim of the study was to investigate if acylcarnitine concentrations are associated with insulin resistance and higher cardiovascular disease risk. Materials and methods. This was a single-centre cross-sectional study, in which after specifically designed criteria, patients were included in order to optimally evaluate all influencing factors of acylcarnitine levels. All statistical calculations were performed with SPSS software. Results. 68 patients were included. Searching for acylcarnitine associations with insulin resistance, long chain and short chain acylcarnitines tended to increase depending on the IR, but this trend was not statistically significant. Patients with significant atherosclerosis had slightly higher short chain (1,15 ± 0,15 vs. 1,11 ± 0,19) and middle chain (-0,29 ± 0,18 vs. -0,32 ± 0,21) acylcarnitine levels than completely healthy patients, but there was no statistical significance. No relation between metabolic syndrome and acylcarnitine levels was observed. Short chain acylcarnitine levels were increased in patients with obesity class II and III, but no statistical significance was found (p=0,922). It was observed that short, medium and long chain acylcarnitines increased proportionally to GFR reduction, however this observation was not statistically significant. Performing multiple regression analysis between acylcarnitines and creatinine, statistically significant correlation was found between medium length chain acylcarnitine and creatinine (r = 0,333; p = 0,006) and between long chain acylcarnitine and creatinine (r = 0,269; p = 0,027). There was no correlation between acylcarnitine levels and frequency of fish and red meat consumption. Conclusion. No statistically significant correlations were found between acylcarnitine levels and IR, GFR, BMI, atherosclerosis burden. There was a significant correlation between long and medium-chain acylcarnitine levels and serum creatinine levels. More precise statistical data requires a larger study group, therefor the study will be continued. Key words. Acylcarnitine, carnitine, insulin resistance metabolic syndrome, elevated cardiovascular risk, cardiovascular risk markers.