Endoskopiskas retrogrādas holangiopankreatogrāfijas un perkutānas transhepātiskas žulstsvadu stentēšanas metožu salīdzinājums onkoloģiskiem pacietiem ar mehānisku dzelti

Abstract

Problēmas aktualitāte. Katru gadu pacienti vēršas pie ārsta pēc palīdzības sakarā ar dzelti un dzeltes simptomiem, un nereti atklājas, ka pacientiem ir mehāniska žultsceļu obstrukcija sakarā ar ļaundabīgas masas palielināšanos vēdera dobumā. Lielākoties audzējs jau ir izplatījies, un radikāla operācija vairs nav iespējama. Šiem pacientiem, lai pagarinātu dzīvildzi un uzlabotu atlikušās dzīves kvalitāti, optimālākais risinājums ir paliatīva ārstēšana dzeltes mazināšanai. Darba mērķis. Aprakstīt un salīdzināt ERHP un PTHA stentēšanas metodes onkoloģiskiem pacientiem ar mehānisku dzelti, un izvērtēt, kura no metodēm pagarina pacienta dzīvildzi ar mazāku komplikāciju risku. Materiāli un metodes. Retrospektīvi tika atlasīti 57 pacienti, kuriem ir ļaundabīga audzēja izraisīta mehāniska dzelte un kuri ir ārstējušies RAKUS stacionāros “Latvijas Onkoloģijas centrs” un “Gaiļezers”. No 57 pacientiem pētījumā tika analizēti 25 pacienti ar aizkuņģa dziedzera duktālu adenokarcinomu T3 un T4 stadijā, 13 (52%) pacienti, kuriem tika veikta ERHP žultsvadu stentēšana, un 12 (48%) pacienti, kuriem tika veikta PTHA žultsvadu stentēšana. Pārējie pacienti tika izslēgti no pētījuma. Tika analizēti un interpretēti tādi pacientu dati kā iestāšanās un izrakstīšanās datums, miršanas datums, audzēja diagnosticēšanas datums, audzēja veids, audzēja stadija, simptomi stacionēšanas laikā, asins bioķīmijas radītāji pirms un pēc manipulācijas, manipulācijas veids un datums, komplikācijas. Rezultāti. Biežākie ļaundabīgie audzēji, kuri izraisījuši mehānisku dzelti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem, ir aizkuņģa dziedzera galviņas duktāla adenokarcinoma (72%), ekstrahepātiska holangiokarcinoma (19%), papilla Vateri karcinoma (5%) un intrahepātiska holangiokarcinoma (4%). Vīriešu vidējais vecums bija 65 ± 10 gadi un sievietēm – 74 ± 14 gadi. Iemesls pacientu stacionēšanai visos gadījumos bija dzelte, papildus 44% gadījumos bija sāpes vēderā, 16% gadījumos – ādas nieze un svara zudums, vēl 4% – drudzis. Gultas dienas pēc endoskopiskas biliāras stentēšanas mediāni bija 11,00 [6,00 – 16,00], pēc perkutānas transhepātiskas biliāras stentēšanas – 14,50 [10,00 – 21,50]. Secinājumi. Pēc perkutānas transhepātiskas angiogrāfiskas žultsvadu stentēšanas kopējā bilirubīna koncentrācija asins serumā mazinās ātrāk nekā pēc endoskopiskas biliāras stentēšanas. Statistiski ticamu atšķirību gultas dienu skaitā un dzīvildzē pēc abām manipulācijām nav. Starp abu veikto manipulāciju pēcoperācijas komplikācijām nav statistiski ticamu atšķirību. Kopš audzēja diagnosticēšanas brīža gada laikā bija miruši 85% pacientu. Statistiski ticamas dzīvildzes atšķirības pacientiem ar M0 un M1 stadijām nav.

Introduction. Each year patients complain about jaundice symptoms caused by bile ducts obstruction by malignant tumors in abdominal cavity. At that time the tumor must be significantly enlarged and a radical procedure won’t be effective. In that case palliative treatment is a better opportunity to increase patient survival and to improve the quality of patient’s life. Aim of the study. The aim of the study is to compare ERHP and PTHA stenting methods in case of oncological patients with obstructive jaundice and to assess patient survival and the quality of life after procedures. Materials and methods. 57 patients with signs of obstructive jaundice caused by malignant tumor were selected for retrospective analysis. Patients were treated in “Oncology center of Latvia” and “Gaiļezers” hospitals. From 57 patients only 25 had pancreatic ductal adenocarcinoma in T3 and T4 stages, 13 (52%) of them were treated with ERHP and 12 (48%) with PTHA. Time of admission and discharge, time of death, date of diagnosis, type and stage of a tumor, signs and symptoms during hospitalization, blood tests, type and date of the procedure and complications were statistically analyzed. Results. Pancreatic ductal adenocarcinoma (72%), Extrahepatic cholangiocarcinoma (19%), papilla Vateri carcinoma (5%) and intrahepatic cholangiocarcinoma (4%), are the most common types of malignant tumors that have been diagnosed in Riga East University Hospital. Mean age of men was 65 ± 10 years and women – 74 ± 14 years. The primary cause of hospitalization was jaundice, 44% had abdominal pain, 16% had skin itching and weight loss, 4% of them had fever. Median of post-operative hospitalization days after endoscopic biliary stenting was 11,00 [6,00 – 16,00], after percutaneous transhepatic biliary stenting – 14,50 [10,00 – 21,50]. Conclusions. After percutaneous transhepatic biliary stenting the concentration of a total bilirubin in serum were lower than after the endoscopic biliary stenting. There were no statistically confirmed distinction between hospitalization days, survival and complications after procedures. 85% of all patients died in one year after time of diagnosis. There were no statistically confirmed distinction between patients with M0 and M1. Title: Comparison of retrograde cholangiopancreatography and percutaneous biliary stenting methods in patients with mechanical jaundice. Author: Arturs Trischenkovs Supervisor: Dr. Armands Sivins