Balsenes ļaundabīgā audzēja klīnisko un histopatoloģisko rādītāju nozīme slimības prognozē

Abstract

Balsenes ļaundabīgs audzējs ir otrais biežāk sastopams elpošanas sistēmas audzējs pēc plaušu audzēja. Tā ir viena no onkoloģiskām slimībām, pie kuras pacientu kopējā dzīvildze pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājusies no 66% līdz 63%. Histopatoloģiskam slēdzienam ir būtiska nozīme balsenes ļaundabīgā audzēja ārstēšanas stratēģijas izvēlē un prognozes izvērtēšanā.Pētījuma mērķis ir novērtēt balsenes ļaundabīgā audzēja klīnisko un histopatoloģisko rādītāju ietekmi uz recidīva attīstību, pacienta kopējo un bezrecidīva dzīvildzi.Pētījumā tika iekļauti 105 pacienti, kuriem histoloģiski tika apstiprināta balsenes ļaundabīgā audzēja diagnoze. Tika analizēti histopatoloģiskie slēdzieni no RAKUS Patoloģijas Centra arhīva datubāzes un klīniskā informācija no “Ārsta biroja” datiem par 2011.gadu.Datu apstrāde tika veikta ar Microsoft Office Excel 2013 un IBM SPSS Statistics 22 versiju. Pētījumā iegūtie rezultāti parādīja, ka balsenes ļaundabīgā audzēja biežāka histoloģiskā forma bija plakanšūnu karcinoma (n=104; 90,05%), kas pamatā bija vidēji diferencēta (n=65; 62,5%). Biežāk tā bija sastopama vīriešiem (n=101; 96,19%). Pacientu vidējais vecums bija 62,04 ± 10,02 gadi. Biežāka lokalizācija bija glottis apvidū (n=63; 60%). Galvenais no pirmajiem simptomiem pacientiem ar balsenes ļaundabīgo audzēju bija balss piesmakums (n=66; 62,86%). Lielākai daļai pacientu balsenes ļaundabīgs audzējs bija diagnosticēts vēlīni, III stadijā (n=53; 53,54%). No mūsu pētījumā iekļautiem pacientiem recidīvs attīstījās 25 (24,04%) pacientiem, biežāk tas bija novērojams pirmajos trijos gados kopš diagnozes noteikšanas brīža. Tika konstatēts, ka recidīva attīstība biežāk raksturīga gados jaunākiem pacientiem (līdz 60 gadiem) (Rho=0.207; p=0.034) un pacientiem ar lielāku T apakšstadiju (Rho= -0.233; p=0.022). Mūsu pētījumā tika konstatēti pacientu bezrecidīva dzīvildzi un kopējo dzīvildzi ietekmējošie faktori. Galvenie bezrecidīva dzīvildzi ietekmējošie faktori ir audzēja stadija (p=0.032), īpaši T apakšstadija (p=0.010) atbilstoši TNM klasifikācijai un audzēja izplatība uz hipofarinksu (p=0.009). Sliktāka bezrecidīva dzīvildze novērojama pacientiem ar III stadiju un lielāku T apakšstadiju. Kopējo dzīvildzi pacientiem ar balsenes ļaundabīgo audzēju ietekmē pacientu dzimums (p=0.042), audzēja diferenciācijas pakāpe (p=0.010), audzēja izplatība uz hipofarinksu (p=0.009), metastāžu esamība (p=0.039) un T apakšstadija (p=0.003). Sliktāka kopējā dzīvildze novērojama vīriešiem, pacientiem ar zemu vai vidēji diferencētiem audzējiem, audzējiem ar izplatību uz hipofarinksu, pacientiem ar reģionālām un distālām metastāzēm un lielaku T apakšstadiju. Secinājumi. Klīnisko un histopatoloģisko rādītāju novērtēšana ir būtiska balsenes ļaundabīgā audzēja prognozes izvērtēšanai un recidīva riska stratifikācijai.

Malignant laryngeal tumour is the second most common tumour of the respiratory system after lung cancer.It is one of the oncological diseases, to which patients’ overall survival rate during last 20 years has decreased from 66% to 63%.Histopathological findings have an important role deciding treatment strategy and in evaluation of prognosis.The aim of the study was to evaluate the impact of clinical and histopathological characteristics on tumour relapse, patients overall and relapse-free survival.105 patients with a histologically confirmed diagnosis of malignant laryngeal tumour were enrolled into the study. Histopathological data were analysed from the Riga East university Hospital Centre of Pathology database and clinical information database “Ārsta birojs”. The results were statistically analysed by Microsoft Office Excel 2013 and IBM SPSS Statistics 22.Our results showed, that the most frequent histological type of laryngeal cancer was squamous cell carcinoma (n=104; 90,05%), which was mostly moderately differentiated (n=65; 62,5%). It was more common in men (n=101; 96,19%). Patients’ mean age was 62,04 ± 10,02 years. The most frequent location was glottis (n=63; 60%). One of the main symptoms was hoarseness (n=66; 62,86%). In most patients, tumour was diagnosed at stage III (n=53; 53,54%). Relapse developed in 25 (24,04%) patients from our group, more often in first three years from date of diagnosis. It was found that tumour relapse is associated with relatively younger patient age (below 60 years) (Rho=0.207; p=0.034) and higher T substage (Rho= -0.233; p=0.022). The histopathological and clinical characteristics which influence relapse-free and overall survival rate was observed. The main factors that influence relapse-free survival rate was tumour stage (p=0.032), especially T substage (p=0.010) according to TNM classification, and tumour spread to hypopharynx (p=0.009). Worse relapse-free survival was found to patients with stage III, high T substage. Overall survival rate was influenced by gender (p=0.042), the degree of differentiation (p=0.010), tumour spread to hypopharynx (p=0.009), presence of metastasis (p=0.039) and T substage (p=0.003). Worse overall survival rate was observed in males, patients with poorly and moderately differentiated tumours, tumours with spread to hypopharynx, patients with regional and distal metastasis and high T substage. Conclusions. Clinical and histopathological characteristics have an important role in the evaluation of prognosis and stratification of tumour relapse risk.