Izmaiņas elektroencefalogrammā un neirovizualizācijas metodēs pie ģeneralizētas krampju lēkmes

Abstract

Mērķis: Noskaidrot atšķirības interiktālā elektroencefalogrāfijā (EEG) pierakstītā smadzeņu pamatritmā, efektu no pielietotiem aktivācijas manevriem un izmaiņām neirovizualizācijā starp epilepsijas pacientiem ar ģeneralizētu krampju lēkmi anamnēzē bez epileptiskas aktivitātes interiktālā EEG(Grupa Nr.2) un ar epiletisku aktivitāti interiktālā EEG(Grupa Nr.1). Materiāli un metodes: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arhīvā tika atlasītas slimības vēstures pacientiem, kuri sirgst ar epilepsiju. Pacienti tika izvēlēti pēc pētījumā izvirzītajiem dalības kritērijiem. Tika izveidotas divas grupas, kuru dalībniekiem bija analizētas interiktālā EEG pieraksta pamatritma izmaiņas, aktivācijas provju efekts un izmaiņas neirovizualizācijā. Datu ievadei un apstrādei tika izmantotas programmas Microsoft Office Excel 2007 un IBM SPSS Statistics Version 22.0. Rezultāti: Ar 3,5% lielu pārsvaru pamatritma izmaiņas tika atrastas grupā bez epielptiskas aktivitātes interiktālā EEG. Visbiežāk sastopamās pamatritma izmaiņas abās grupās ir dezorganizācija un ritms ar zemu amplitūdu. Pacientiem bez epielptiskas aktivitātes interiktālā EEG ar aktivācijas manevriem nebija iegūtas nozīmīgas papildus informācijas. Bet 40.4% pacientiem ar epilptisku aktivitāti interiktālā EEG ar aktivācijas manevriem tika atkālta slēptā epileptiskā aktivitāte, un 36,2% izmainījās jau esošas epileptiskās aktivitātes raksturs. Ar pārsvaru 1,5% neirovizualizācijā biežāk tika atrastas izmaiņas grupā bez epielptiskas aktivitātes interiktālā EEG. Smadzeņu organisks bojājums abās grupās bija visbiežāk sastopamā atradne, ar 12% pārsvaru tas biežāk redzams pirmās grupas pacientiem, bet ar 7,9% un 4,1% attiecīgi novērojamas rievojuma izmaiņas, savukārt smadzeņu vēderiņu paplašināšanos biežāk atrod otrajā grupā. Neirovizualizācijā atrastā perēkļa lokalizācija sakrīt ar EEG epileptiskās aktivitātes lokalizāciju 64% pacientu. Secinājums: Daļai epilepsijas pacientu interiktālā EEG nevar atrast epileptiformu aktivitāti. Abu grupu smadzeņu pamatritma pierakstā ir redzamas izmaiņas. Izpētot EEG laikā veiktos aktivācijas manevrus, iegūtie dati liecina, ka aktivācijas provēm nav būtiskas ietekmes uz EEG pierakstu pacientiem bez epileptiformas aktivitātes, bet pacientu, kuriem izmeklējuma beigās tika atklāta epileptiska aktivitāte bija relatīvi maz, līdz ar to provokācijas proves nebija efektīvs diagnostikas instruments. Abās grupās lielākajai daļai pacientu bija atrastas izmaiņas neirovizualizācijā. Pētījuma laikā tika atrastas izmaiņas gan EEG pierakstā, gan neirovizualizācijā ,kuras prevalē vienā no grupām, bet neizdevās identificēt specifiskas izmaiņas, kas būtu raksturīgas tikai vienai grupai.

Objective: To find differences in interictal background activity electroencephalogramm(EEG), the effect of activation manoeuvres and neuroimaging findings between two groups of patients- epilepsy patients with generalized seizures without epileptiform EEG activity interictal period (Group 2) and with epileptic activity in interictal EEG (Group 1). Materials and Methods: In archives of Pauls Stradins Clinical University Hospital medical records were selected for patients who suffer from epilepsy. Further patients were selected after a study’s set participation criteria. Criteria was set as follows- two groups, whose members had EEG rhythm changes in intercital period, changes that appeared after activation maneuvers and had changes in neuroimaging findings. Data were collected and processed using Microsoft Office Excel 2007 and IBM SPSS Statistics Version 22.0. Results: With 3.5% diffrence changes in background brain electrical acctivity were found more offten in group without interictal EEG activity. The most common background rhythm changes in both groups was disorganization and rhythm with low amplitude. For patients without epileptic activity in interictal period activation manoeuvers didn’t gave significant additional diagnostic value. But for 40.4% of the patients with epileptic activity in interictal EEG activity, during activation maneuvers hidden epileptic activity was found, and 36.2% had changes existing epileptic activity’s nature. With 1,5% difference changes in neuroimaging studies were found in patient group with interictal activity in EEG. Organic brain damage in both groups was the most common finding, 12% more often changes were seen in the first group of patients, but with 7.9% and 4.1% difference respectively changes in brain gyration and ventricular enlargement were observed more often in the second group of paients. Location of changes that were found in neuroimaging coincides with epileptic activity in EEG 64% of cases. Conclusion: In some epileptic patients in interictal EEG epileptiform activity cannot be found. In both groups of patient’s brain electrical background activity visible changes can be found. By studying EEG during the activation maneuvers, the data suggest that activation maneuvers had no significant effect on EEG findings in patients without epileptiform activity, but the patients in whom the examination helped to discover of epileptic activity in the end was relatively small, hence activation maneuvers were not an effective diagnostic tool. In both groups, the majority of patients had changes in neuroimaging. During the study, changes were found in both the EEG and neuroimaging which were more prevalent in one of the groups, but failed to identify the specific changes that would be more characteristic to only one of the groups.