dc.contributor.advisor | Rostoks, Toms | |
dc.contributor.author | Bērziņa, Elīna | |
dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte | |
dc.date.accessioned | 2017-07-02T01:12:21Z | |
dc.date.available | 2017-07-02T01:12:21Z | |
dc.date.issued | 2017 | |
dc.identifier.other | 57533 | |
dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/36907 | |
dc.description.abstract | Veselības sektors savulaik tika izmantots kā rīks aparteīda varas uzturēšanai, tādējādi finanses veselības aprūpei tika sadalītas atbilstoši rasēm. Centieni situāciju labot noveda pie tā, ka valsts veselības aprūpes sektorā strādāja vien 20% no personāla, taču atlikušie 80% bija nodarbināti privātajā veselības aprūpes sektorā. Būtiskas pārmaiņas tika piedzīvotas tikai pēc pārejas uz demokrātisku pārvaldes sistēmu 1994.gadā. Valdībai bija grandiozi plāni un ieceres, kā uzlabot esošo situāciju, taču tā nebija rēķinājusies ar iepriekšējās valdības atstātajiem parādiem. Tādējādi, neskatoties uz Dienvidāfrikas zemes bagātībām un ekonomisko uzplaukumu, attīstībai, tostarp veselības aprūpes sistēmai, varēja veltīt visai nelielu summu. Post-aparteīda periodā Dienvidāfrika cieta arī no tā, ka birokrātiskā sistēma nebija pienācīgi izstrādāta un starp valsts reģioniem pastāvēja nevienlīdzība. Respektīvi, citos reģionos veselības aprūpes infrastruktūra bija ļoti labā stāvoklī, citos nē utt. Nevienlīdzība pastāvēja ne tikai starp reģioniem, bet arī iedzīvotājiem, kā rezultātā lielākā daļa sabiedrības nespēj apmaksāt privātos veselības aprūpes pakalpojumus. Savukārt mūsdienās Dienvidāfrikas veselības aprūpes sistēma cieš no personāla trūkuma. Konkrētāk, jaunie speciālisti izvēlas emigrēt, nevis strādāt Dienvidāfrikā. Kā arī, jo projām ir aktuāla gan veselības aprūpes struktūras nevienlīdzība dažādos reģionos un iedzīvotāju nespēja norēķināties par veselības aprūpes pakalpojumiem. | |
dc.description.abstract | South Africa is one of the wealthies states in Africa, but at the same tame its HIV/AIDS prevelence rate stays around 20% of the economically active population. Goal of the thesis is to find out which factors have contributed to the process of HIV/AIDS securitization in South Africa as well as to prove whether the issue of HIV/AIDS has been securitized and why. Theoretical basis of the resarch is based on the concepts of securitization and human security. While the empirical part includes consequences of HIV/AIDS in South Africa, challenges in healthcare system and what has been done to reduce HIV/AIDS prevelance rate. Within the thesis quality research metods have been applied and the research is formed as a case study. | |
dc.language.iso | lav | |
dc.publisher | Latvijas Universitāte | |
dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | |
dc.subject | Politikas zinātne (politoloģija) | |
dc.subject | Drošībiskošana | |
dc.subject | Cilvēkdrošība | |
dc.subject | Dienvidāfrika | |
dc.subject | HIV | |
dc.title | HIV/AIDS un drošībiskošanas koncepts: Dienvidāfrikas piemērs | |
dc.title.alternative | HIV/AIDS and the concept of securization: the case of South Africa | |
dc.type | info:eu-repo/semantics/bachelorThesis | |