Anestēzijas ietekme uz kognitīvajām funkcijām

Abstract

Pēc operācijas kognitīvās disfunkcijas sindroms ir kognitīvo funkciju pasliktināšanās pēc ķirurģiskas operācijas. Visbiežāk to sastop veciem cilvēkiem pēc ķirurģiskas operācijas. Etioloģiskais faktors tā izraisīšanā nav atrasts. Darba mērķis ir atrast riska faktorus, kas izraisa kognitīvo funkciju pasliktināšanos pēc operācijas. Materiāli un metodes: Prospektīvs pētījums ar pacientiem no 65-85 gadiem, kam veica gūžas locītavas endoprotezēšanu. Pētījumā izmantoja Montreal Cognitive Assessment testu, ieguva datus par subjektīvo sāpju sajūtu, eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, GFĀ, arteriālo asinsspiedienu vienu dienu pirms un 24 stundas pēc operācijas, par operācijas laikā saņemtajiem medikamentiem, iepriekšējām operācijām, citām blakusaslimšanām un zemāko arteriālo asinsspiedienu operācijas laikā. Iegūva piekrišanu no 40 pacientiem ar centrālu neiroaksiālu jeb spinālo un no 4 ar vispārējo anestēziju. Rezultāti tika apstrādāti programmā IBM SPSS Statistics 23.0. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 34 sievietes un 10 vīrieši. Pacienti, kas pirms operācijas testā ieguva 25 un mazāk punktus (liecina par kognitīviem traucējumiem) bija 15. Pacienti ar punktu skaitu 26 un vairāk bija 29. Pacienti, kam pēc operācijas punktu skaits bija 25 un mazāk bija 12. No tiem 91,67% jeb 11 bija sievietes, bet 1 (8,33%) vīrietis. Statistiski nozīmīga atšķirība starp šīm grupām ir pirms operācijas testa radītājam līdz 25 punktiem un tādiem pašiem rezultātiem pēc operācijas (p<0,05). Analizējot eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, arteriālā asinsspiediena rādītājus un sāpju subjektīvo novērtējumu, ieguva statistiski ticamu rezultātu (p<0,05), ka testa rezultātu neietekmē rādītāju izmaiņas pēcoperācijas. Netika iegūta statistiski nozīmīga atšķirība starp testa rezultātiem un blakus slimībām un saņemto medikamentu skaitam (p=0,08). Atkārtota anestēzija pacienta dzīvē (p=0,45), atkārtota gūžas locītavas endprotezēšanas operācija (p =1,00) neuzrādīja statistiski ticamu saistību par ietekmi uz kognitīvajām funkcijām. Secinājumi: Vidēji 34% pacientu pirms operācijas ir kognitīvi traucējumi. Pirms operācijas testa rezultāts ne vienmēr objektīvi atspoguļo testa rezultātus pēc operācijas. Riska faktori kognitīvā stāvokļa izmaiņām pēc operācijas netika statistiski ticami pierādīti.

Post-operative cognitive dysfunction is a decline in cognitive functions after surgery. Most commonly syndrome affects old people undergoing surgery. Concrete etiological factor has not been found. The aim of the study was to found risk factors who causes cognitive decline in post-operative period. Materials and methods: Prospective study with patients undergoing total hip replacement surgery. We used Montreal Cognitive Assessment test to evaluate cognitive functions, detected level of pain, collected data about patient’s level of erythrocytes, hemoglobin, thrombocytes, GFR and arterial blood pressure one day before and 24 hours after surgery, about number of medications received in surgery, other comorbidities, about lowest arterial blood pressure during surgery. There were 40 patients who participated in the study with central neuraxial block/spinal and 4 with general anesthesia. Statistical analysis was done using SPSS 23.0. Results: There were 34 women and 10 men in this study. Patients who pre-operatively showed test score 25 and less points (cognitive dysfunction) were 15. Patients’ who had 26 and more points pre-operatively were 29. Patients who after surgery had 25 and less points were 12, out of which 91,67% or 11 were women, but 1 (8,33%) was men. There was statistical significance between these groups when analyzing test score before surgery less than 25 points and the same result post-operatively (p<0,05). Analyzing level of erythrocytes, hemoglobin, thrombocytes, arterial blood pressure, pain assessment and the result of test score post-operatively, there was a statistical significance (p<0,05) that the changes of these parameters are not affecting the result of test. There was no statistical significance in analyzing other comorbidities, number of medications received in surgery and test score. Repeated anesthesia (p=0,45) and repeated total hip replacement surgery (p=1,00) also showed no statistical significance about their impact on cognitive changes postoperatively. Conclusions: The avarage number of patients who had cognitive decline in pre-operative period are 34%. The test score results showed before surgery not always objectively reflects with test score after surgery. Risk factors for cognitive decline after surgery were not statistically significant.