Jaunu rinomanometrijas standarta parametru ieviešana un pārbaude

Abstract

Deguna objektīvās izmeklēšanas metožu attīstīšana jo projām ir aktuāls temats. Rinomanometriju var uzskatīt par deguna ventilācijas funkcijas objektīvās novērtēšanas standarta tehniku. Pētījums veikts, lai paplašinātu četru fāžu rinomanometrijas mērījumu pielietojumu un potenciāli dotu ieguvumu funkcionālas deguna izmeklēšanas attīstībā. Materiāli un metodes: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kurā izmantotie materiāli ir skaitliskie dati no aktīvās, priekšējās rinomanometrijas mērījumu datu bāzes, kas veidota Vācijā, Berlīnē “Parkklinik-Berlin Weissensee” slimnīcā. Paraugkopu veido 125 vīriešu un 125 sieviešu pacientu mērījumi, kas veikti pirms un 10 minūtes pēc intranazālas deguna anemizācijas ar 0,1% ksilometazolīna aerosolu, katrā nāsī ievadot divas devas. Pētījumā tika aprēķināta deguna elpošanas jauda reprezentatīvajai elpai gan ieelpā, gan izelpā, gan veselas elpas laikā. Tika noteikta maksimālā jauda minētajos intervālos. Sekojoši, tika aprēķināts ieelpas un izelpas tilpums, deguna elpošanas darbs mJ un mJ/l. Visbeidzot tika aprēķināta kopējā deguna elpošanas jauda kā J/min. Aprēķini veikti Microsoft Excel 2013 programmā un aprēķinu apstrāde veikta IBM SPSS Statistics Version 22.0. Rezultāti: Mērījumu pieraksts ir veikts forsētas elpošanas laikā, ar elpošanas frekvenci 30 elpas/minūtē. Pētījumā noskaidrojām, ka pirms anemizācijas reprezentatīvās ieelpas darbs pēc starpkvartiļu intervāla ir 356 mJ/l un izelpas darbs – 308 mJ/l, savukārt pēc anemizācijas ieelpas darbs ir 264 mJ/l un izelpas darbs – 220 mJ/l. Pētījumā aprēķinātais reprezentatīvās elpas darbs pirms anemizācijas bija 636 mJ/l un pēc anemizācijas – 476 mJ/l balstoties uz 500 mērījumiem. Tika noskaidrots, ka darba vidējo vērtību izmaiņas pēc deguna anemizācijas nav statistiski nozīmīgas (p<0,001). Noapaļojot reprezentatīvās elpas darbu pirms anemizācijas līdz 0,6 J/l, šis rādītājs atšķiras no literatūrā aprakstītās kopējās elpošanas darba (1,0 J/l) parametriem. Tika noskaidrots, ka deguna elpošanas jauda pirms anemizācijas starpkvartiļu reģionā vidēji ir 19,2 J/min, bet 10 minūtes pēc anemizācijas – 14,3 J/min. Šīs vērtības atspoguļo pacienta deguna elpošanas jaudu forsētas elpošanas laikā. Tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp ieelpas un izelpas logaritmisko virsotnes rezistenci un ieelpas un izelpas maksimālās jaudas rādītājiem (p<0,001). Tas apstiprina, ka deguna elpceļu rezistencei ir tieša ietekme uz organisma enerģijas patēriņu. Secinājumi: Nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība star darba parametru vidējām vērtībām pirms un pēc deguna dobumu anemizējošu aerosolu lietošanas. Ieelpas darbs ir 1,2 reizes lielāks nekā izelpas darbs. Palielinoties deguna elpceļu rezistencei, palielinās maksimālā elpas jauda. Pašlaik nav zināms, vai rinomanometrijā noteiktā deguna elpceļu darbs un jauda var būt izmantojama visu elpceļu raksturošanai.

Objective nasal investigation still is an actual subject for research. Rhinomanometry can be considered an objective standard technique for nasal ventilator function assessment. This research was carried out to expand the usage of four-phase rhinomanometry measurements and to potentially benefit the development of nasal functional diagnostics. Materials and methods: Cross – sectional study was concluded in which the used material was anonymously obtained data from active anterior rhinomanometry measurement database. This database was constructed in “Parkklinik-Berlin Weissensee” hospital Berlin, Germany. Data sample consists of 125 men and 125 female patient measurements, which were carried out before and 10 minutes after intranasal decongestion test with 2 buffs of Xylometazoline 0,1% spray. In research, the performance of representative breath both in inspiration and expiration, and in the whole breath was calculated. The maximal performance was determined at the same intervals. Furthermore, the volumes of representative breath, work of nasal breathing in mJ and in mJ per litter were calculated. Finally, we calculated breathing performance in J/min. Calculations were made in Microsoft Excel 2013 program and the statistical analysis was conducted in IBM SPSS Statistics Version 22.0. Results: The measurements of four-phase rhinomanometry were done in the breathing frequency of 30 breaths per minute. We found out that the interquartile range of inspiratory work for representative breath before decongestion is 356 mJ/l, for expiration – 308 mJ/l, while after decongestion for inspiration it is 264 mJ/l and for expiration – 220 mJ/l. Calculated work before decongestion was 636 mJ/l and after – 476 mJ/l, based on 500 measurements. We found out that there is no significant difference between the mean values of work before and after decongestion (p<0,001). Averaging the work of representative breath before decongestion till 0,6 J/l, we found out that value differs from whole breathing work (1,0 J/l) described in literature. Furthermore, we calculated that interquartile range for nasal breathing performance before decongestion is 19,2 J/min and after – 14,3 J/min. These values represent the nasal breathing performance in forced respiration. We found out that statistically significant correlation exist between logarithmic vertex resistance for inspiration and expiration and the maximal performance for inspiration and expiration (p<0,001). It confirms that nasal airway resistance has a direct effect on body energy consumption. Conclusions: There is no significant difference between nasal work mean values before and after decongestion. Inspiratory work is 1,2 times higher than expiration. Increase in nasal airway resistance is followed by increase in maximal nasal performance. At present it is not known whether calculated nasal airway work and performance can be used to describe whole respiratory tract.