Sepses slodze Latvijas multidisciplinārās slimnīcas intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā

Abstract

Ievads. Sepse un septisks šoks ir akūti, neatliekami klīniski stāvokļi ar pieaugošu incidenci un augstiem mirstības rādītājiem. Abi stāvokļi bieži vien kalpo par iemeslu pacientu stacionēšanai intensīvās terapijas nodaļās. Agrīnai identifikācijai un atbilstošas terapijas uzsākšanai ir izšķiroša loma nelabvēlīga iznākuma mazināšanā. Mērķis. Sistemātiskā veidā reģistrēt sadzīvē iegūtas un nozokomiālas sepses gadījumus Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas (PSKUS) Reanimācijas un intensīvās terapijas (RITN) nodaļā. Metodes. Darba ietvaros veikts viena centra prospektīvs kohorta pētījums laika periodā no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada martam. Vienā pētījuma daļā iekļauti 18 pacienti ar sadzīvē iegūtu smagu sepsi, kas stacionēti PSKUS RITN. Tika novērtēta mirstība atkarībā no vecuma, empīriski nozīmētās terapijas atbilstība un antibakteriālās terapijas uzsākšanas laiks no stacionēšanas brīža un biežākie sepses avoti. Otra pētījuma daļa veikta par ar veselības aprūpi saistītām bakteriēmijām PSKUS RITN un tajā ieķļauti 30 infekciju gadījumi. Tika analizēti biežākie slimības etioloģiskie ierosinātāji, to jutība pret antimikrobiālajiem preparātiem, kā arī tika rēķināta un analizēta nozokomiālu bakteriēmiju pamata incidence un incidence uz 1000 katetru dienām. Rezultāti. Sadzīvē iegūtas un nozokomiālas sepses kopējais gadījumu skaits PSKUS RITN laika periodā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam ir 48 gadījumi. Šajā laika periodā no visiem PSKUS RITN stacionētajiem pacientiem sepse kopumā konstatēta 15,95% (95% ; TI: 12,24 - 20,51%). Nelabvēlīga iznākuma riska faktors sadzīvē iegūtas sepes gadījumā ir vecums (p=0,013). Biežākie sadzīves sepses avoti ir pneimonija un abdomināla infekcija. Lielākajā daļā gadījumu empīriski nozīmēti cefalosporīnu grupas preparāti. Pirmo divu stundu laikā antibakteriāla terapija uzsākta 22,2% gadījumu. Ar veselības aprūpi saistīto bakteriēmiju biežākie ierosinātāji ir multirezistentas baktērijas - Acinetobacter baumannii un Klebsiella pneumoniae. Nozokomiālu bakteriēmiju pamata incidence ir 11,1% (95%; TI: 7,9-15,4), vidējā nozokomiālu bakteriēmiju incidence uz 1000 katetru dienām ir 5,2. Secinājumi. No visiem pētījuma periodā PSKUS RITN stacionētajiem pacientiem, 15,95% bija sadzīvē iegūta sepse vai nozokomiāla bakteriēmija, kas rada nopietnu noslogojumu nodaļai. Mirstība no sadzīvē iegūtas sepses ir augstāka nekā publicētajos pētījumos, un daļa pacientu ir miruši pēc pārvešanas no intensīvās terapijas nodaļas. Sadzīvē iegūtas sepses pacientiem nozīmētā antibakteriālā terapija ir atbilstoša, taču pārsvarā novēlota. Nozokomiālas bakteriēmijas pārsvarā izraisa multirezistentas baktērijas, un to incidence ir augsta, kas norāda uz infekciju kontroles problēmām nodaļā.

Introduction. Sepsis and septic shock are medical emergency conditions with increasing incidence and high mortality rates. Both conditions often serve as a reason to hospitalize patients in intensive care units. Early recognition and adequate treatment are crucial in reducing mortality. Aim of Study. Systematically register community acquired and nosocomial incidences of sepsis at the Paul Stradina Clinical University Hospital (PSCUH) intensive care and therapy unit (ICU). Methods. This paper was written using a two-part prospective cohort study from April 2016 to March 2017. One part of the study included 18 patients with community acquired severe sepsis admitted to the PSCUH ICU. Mortality was assessed according to age, the adequacy of empirically prescribed therapy, the start of antibacterial therapy from the moment of hospitalization and the most frequent source of sepsis. The second part of the study, which includes 30 cases of infection, looked at nosocomial bacteremia at PSCUH ICU. The study analyzed the most common etiological agents, their susceptibility to antimicrobial preparations. The study also calculated the total incidence of nosocomial bacteremia and the incidence per 1000 catheter days. Results. The total number of community acquired and nosocomial sepsis cases at PSCUH ICU during the period from April 2016 to March 2017 is 48. The incidence of sepsis over this time period for all patients stationed at PSCUH ICU is 15.95% (95% TI: 12.24 to 20.51%). One of the factors that leads to adverse outcomes for community acquired sepsis is age (p = 0.013). The most common community sources of sepsis are pneumonia and abdominal infections. In most cases, cephalosporin preparations were empirically prescribed. Antimicrobial therapy during the first two hours was initiated in 22.2% of cases. In the case of nosocomial bacteremia, the most common agents are the multi-resistent Acinetobacter baumannii and Klebsiella pneumoniae. The total incidence of nosocomial bacteremia is 11.1% (95% CI: 7.9 to 15.4) with an average incidence per 1000 catheter days of 5.2. Conclusions. Community acquired sepsis and nosocomial bacteremia accounted for 15.95% of all patients placed in the ICU at PSCUH during the period of the study, which places a significant burden on the department. Mortality from community acquired sepsis is higher than in published studies and a portion of patients have died after transport from the intensive care unit. The antimicrobial treatment prescribed to patients with community acquired sepsis is adequate, however it is usually prescribed too late. Nosocomial bacteremia is mostly caused by multiresistant bacteria, and their incidence is high, which indicates infection control problems within the unit.