Antibakteriālo līdzekļu patēriņš ambulatorajā un stacionārajā praksē Latvijā
Autor
Kutuzova, Valerija
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Kurlovičs, Jānis
Datum
2017Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Antibakteriālo līdzekļu lietošana ir efektīvs veids kā ārstēt infekciju saslimšanas. Lielākā problēma mūsdienās, kas saistīta ar antibakteriālajiem preparātiem, ir patogēno mikroorganismu rezistence pret tiem. Diemžēl, rezistences attīstīšanās apsteidz jaunu antibakteriālo līdzekļu ienākšanu medicīnas nozarē. Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas un lietošanas principus Latvijā ambulatorajā un stacionārajā sektorā, kā arī novērot antibakteriālo līdzekļu patēriņa tendenci kāda veidojusies valstī 10 gadu laikā, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm. Pētījumā noskaidrots, ka visizplatītākā antibakteriālo līdzekļu klase Latvijā ir beta laktāmi (J01C). Latvijā, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm patērē maz antibakteriālos līdzekļus. Slēgta tipa aptiekās visizplatītākie antibakteriālie medikamenti enterālai lietošanai bija hinolonu klases preparāti (J01M), taču parenterālai lietošanai – citu beta laktāmu klases preparāti (J01D). No izpētītajām atvērta tipa aptieku receptēm, tikai 23,7% bija norādīts diagnozes kods. 85,5% gadījumu antibakteriālo terapiju ordinēja pieaugušiem, bet 14,5% gadījumu – bērniem. 13,6% no izskatītajām receptēm tika atprečotas vēlāk kā 4 dienas no izrakstīšanas brīža. 54% gadījumu receptes ar norādītu diagnozes kodu bija izrakstījuši ģimenes ārsti, 10,1% – otorinolaringologi un 8,5% gadījumu – internisti. Biežākās bērniem norādītās diagnozes bija “akūta augšējo elpceļu infekcija ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju”, “akūts faringīts” un “akūts bronhīts, ko ierosina Mycoplasma pneumoniae”. Biežākās pieaugušajiem norādītās diagnozes bija “akūts sinusīts”, “akūts faringīts” un “akūta augšējo elpceļu infekcija ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju”. Pētījumā noskaidrojās, ka 18,87% analizēto recepšu neatbilst esošām vadlīnijām. Antimicrobial drug usage is an effective way how to treat diseases caused by infection. Nowadays, the biggest problem is pathogenic microorganism resistance against antibacterial agents. Unfortunately, developing of resistance is faster than new antibacterial agents come in medicine field. The aim of this Bachelor’s work is find out prescribing and usage principles of antibacterial agents in ambulatory and stationary sectors and observe the tendency of consumption of antibacterial agents in Latvia compared with other European countries. The study found, that beta lactams (J01C) are the most commonly antibacterial agent group used in Latvia. Antibacterial agent consumption in Latvia is low compared with different European countries. In closed system outpatient pharmacies for enteral use the most often distributed antibacterial group was quinolones (J01M), but for parenteral use - other beta-lactam group (J01D). Analysis of prescription in community pharmacies showed that only 23,7% of them had code of diagnosis. In 85,5% of cases, antibacterial therapy were intended for adults, 14,5% - for children. 13,6% of prescriptions were redeemed longer than 4 days from prescribing moment. 54% of prescription with written code of diagnosis, were prescribed by family doctor, 10,1% - by otorhinolaryngologist and 8,5% - by internist. The most common diagnoses for children were “acute upper respiratory tract infection with multiple and unspecified locus”, “acute pharyngitis” and “acute bronchitis”. The most common diagnoses for adults were “acute sinusitis”, “acute pharyngitis” and “acute upper respiratory tract infection with multiple and unspecified locus”. The study found that 18,87% prescribed antibacterial agents were not consistent with the guidelines.