Pieaugušo prokrastinācijas saistība ar personības faktoriem
Autor
Mince, Sanita
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Dudkina, Aija
Datum
2017Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp prokrastināciju un sešiem personības faktoriem – neirotismu, apzinīgumu, ekstraversiju, labvēlīgumu, atvērtību pieredzei un godīgumu – pieticību. Kā papildus jautājums pētījumā tiek izvirzīts, vai pastāv saistība starp prokrastināciju un personības faktoriem arī dažādās vecuma grupās. Pētījumā piedalījās 100 pieauguši cilvēki vecumā no 21 – 68 gadiem ar vidējo vecumu 38,43, no kuriem 67 bija sievietes un 33 vīrieši. Respondentiem bija jāaizpilda divas aptaujas – Latvijas Personības aptauja (LPA – v3, Perepjolkina, Reņģe, 2013) un Prokrastinācijas aptauja (Procrastination Scale (Lay, 1986)), kuru Latvijā adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa, 2011). Respondenti aptauju aizpildīja gan elektroniski, kas tika izplatīta ar elektroniskā pasta starpniecību, gan aizpildot izdrukātas anketas, dalība aptaujā bija brīvprātīga. Iegūto datu salīdzināšanai tika veikta korelāciju analīze. Aprēķini uzrādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva prokrastinācijas korelācija ar labvēlīgumu un negatīva korelācija ar neirotismu. Iegūto korelācijas koeficientu atšķirības vecuma grupās nav statistiski nozīmīgas, kas ļauj secināt, ka prokrastinācijas saistība ar personības faktoriem vecuma grupās ir tāda pati un tā ir vienādi cieša. The aim of this study was to determine the relationship between procrastination and six personality factors – neuroticism, conscientiousness, extraversion, agreeableness, openess and honesty – humility. As an additional issue in the study is raised, if there is relationship between procrastination ant personality factors in different age groups. The sample consisted of 100 adults aged from 21 to 68 years with the mean age of 38,43 including 67 women and 33 men. The respondents were asked to fill out two questionnaires – Latvian Personality Inventory (LPA – v3, Perepjolkina, Renge, 2013) and Procrastination Scale (Lay, 1986), adapted in Latvian language by Renate Bulina (Buliņa, 2011). The questionnaire was sent to emails in electronic version and distributed in printed out way too. The participation in survey was voluntary. To determine the relationship, correlation analysis was performed. The results showed statistically significant positive relationship between procrastination and agreeableness and negative procrastinations correlation with neuroticism. There is no statistically significant diferences between correlation coefficients in age groups what allow to conclude that procrastinations relationship between personality factors in different age groups is the same and equally close.