Kiberbulinga jēdziena un aptaujas adaptācijas pirmais posms

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt teorētiski kiberbulinga jēdziena fenomenu, Pētījumā tiek apskatīti nozīmīgākie kiberbulinga faktori, kiberbulinga attīstība interneta vidē, mūsdienu psiholoģiskie pētījumi jauniešu vidū, kādi instrumenti zināmi par kiberbulingu. Šā darba ietvaros tika veikta kiberbulinga un tiešsaistes agresijas aptaujas adoptācijas pirmais posms. Aptaujā piedalījās N=133 respondenti vecumā no 15-25 un vairāk gadi, respondenti tika sadalīti grupās pēc vecuma, jaunieši (n=109). un agrīnais briedums (n=24). aptaujas ticamības un validitātes rādītāji bija vērā ņemami. Otrais pētījuma izvirzītais mērķis bija noteikt atšķirības kiberbulinga pieredzes un kiberbulinga aktivitātes rādītājus dažādās jauniešu vecuma grupās. Izteiktības rezultāti tika sakopoti, kuru radītāji norāda uz upura pieredzes izteiktību un pāri darītāja izteiktības atšķirībām, apstiprinoša vai noliedzoša, rezultātā ļauj izprast izvirzītā grupas aktivitātes rādītājus. Pētījuma aprakstītā teorijas daļa kalpo par papildinošu kiberbulinga jēdziena definēšanai un tā atpazīšanai, kā šis fenomens ir attīstījies laika gaitā, kādi ir kiberbulinga galvenie un spēcīgākie faktori, kādas sekas veidojas no kiberbulinga pieredzes. Iegūtie rezultāti kalpo kā rādītāji kā noteikt kiberbulinga aktivitāti un kalpo par pamatu tālākai pētniecībai.

The purpose of this study was to explore cyberbullying defination, review about most significant cyberbully factors, also as cyberbullying progress in online environment. Review of latest studies about adolescence experience in cyberbullying and wich instruments are common in cyberbullying researches. Within this study framework of this work, was the first phase of adoption of the cyberbullying and online aggression survey wich was given to participants. In this survey participated N = 133 respondents aged 15-25 years and older, respondents were divided into groups by age, adolescence (n = 109). and young adulthood (n = 24). The reliability and validity measures of the intrument were significant. The second purpose of the study was to determine the differences between cyberbullying experiences and cyberbullying activity in different age groups of adolescence. The results of the expression were summed up, whose participants point to the victim experience and whose participants point to the offender experience to measure positive or negative, which leads to an understanding of the indicators of the groups activity. Overall study in theory which was described in the study gives a additionl infotmation to the definition of the concept of cyberbullying and its recognition of how this phenomenon has evolved over time, what are the main and strongest factors of cyberbullying, consequences of the cyberbullying experience. The obtained results gives an indicators for determining the activity of cyberbullying and gives as the basis for further research.