Dažāda līmeņa pašefektivitātes līderu pašcieņas rādītāju atšķirības

Abstract

Šā bakalaura darba mērķis - teorētiski un praktiski izpētīt līdera pozitīvu psiholoģisku konstruktu – pašefektivitāti un to rādītājus attiecīgā izlasē, kā arī noskaidrot pašcieņas un paefektivitātes korelāciju, veikt pašefektivitātes un pašcieņas rādītāju atšķirību izpēti starp līdera augsta, vidēja un zema pašefektivitātes līmeņa līderu grupām, kā arī papildus izpētīt kādi citi sociāli demografiskie rādītāji ļauj prognozēt līdera pašefektivitāti. Pašlaik pasaules sociālo un politisko pārmaiņu laikmetā,kā arī zinātnes un tehnoloģijas attīstībā lielāka uzmanība tiek veltīta cilvēka darbības efektivitātes problēmai. Tajā pašā laikā augstie panākumu standarti, ko nosaka mūsdienu sabiedrība, spēcīga konkurence dažādās dzīves jomās, sociālā stratifikācija, ir depresijas un stresa pieaugošā līmeņa cēlonis, kas tieši ietekmē indivīda pašcieņu. Mūsdienīgā sabiedrība sīvās konkurences apstākļos nosaka nepieciešamību būt par līderi. Līderība – svarīgs efektīvas vadīšanas komponents. Tas ir sastopams visur, kur ir stabils cilvēku apvienojums. Līderības efektivitāte ir tieši saistīta ar līderu spējām vadīt organizatorisko un starppersonisko komunikāciju, iedarbojoties uz tās raksturu. Pētījumā respondentu izlase sastav no 81 respondentiem (56 sievietes, 25 vīrieši) – kompāniju un uzņēmumu līderi un dažādu iestāžu, organizāciju, uzņēmumu struktūrvienību vadītāji no dažādām jomām: inžinierkommunikāciju, celtniecību, apsaimniekošananas, finanšu un grāmatvedības, banku, informāciju tehnoloģiju, u.c.. Pētījumā tika pielietoti divas aptaujas paefektivitātes un pašcieņas noteikšanai: Vispārējā Pašefektivitātes aptauja (The General Self-Efficacy Scale – GSE, Schwarzer & Jerusalem, 1995) un Rozenberga pašcieņas skala (Rosenberg's self-esteem scale, 1965, adaptējusi Anika Miltuze, Dr.,psych.,Latvijas universitāte). Rezultāti atklāja , ka nosakot vispārējās pašefektivitātes līmeni dotājā izlasē (N=81), virsroku gūst vidējs pašefektivitātes līmenis (42% dalībniekiem). Pētījumā iegūtie dati parādīja, ka nosakot pašcieņas līmeni pie dažadiem pašefektivitātes līmeņiem dominē vidējs pašcieņas līmenis (35% dalībniekiem).Turklāt, pētījuma rezultāti parāda, ka pastav pozitīva korelācijas saikne starp pašefektivitāti un pašcieņu (rs=0.280) un tā ir augtā statistiskā nozīmības līmenī (Sig.(2-tailed)<= 0.01).Tādējādi, jo augstāks vispārējs pašefektivitātes līmenis, jo augstāks pašcieņas līmenis. Savukārt, pātījumā rezultāti liecina par to, ka vīriešu līderu grupā pašefektivitātes līmenis(ranga vidējais rādītājs =49.20) ir augstāks nekā sieviešu līderu grupā (=37.34). Manna-Vitneja U kritērija rādītājs (U=905.00), parāda ka atšķirības pašefektivitātes rādītajos starp sieviešu un vīriešu līderu grupām ir statistiski augstā līmenī (p=0.035.), secinot ka tādi sociāli demogrāfiskie rādītāji , ka dzimuma īpatnības ir sastīti ar līdera pašefektivitāti. Termini:līderība, efektīvs līderis , pašefektivitāte, pašcieņ

The aim of this Bachelor's job is - theoretically and practically to study the psychological contruction of the leader's as - self-efficacy and self-esteem, to find out the correlation between self-efficacy and self-esteem differences between a leader in a high-level self-efficacy group, a middle and low-level self-efficacy group, as also to study further what other socio-demographic indicators can predict the leader's self-efficacy. At the same time, high standards of success, which are determined by modern society, strong competition in different life areas, social stratification, is a cause of depression and an increasing level of stress that directly affects the individual's self-esteem. The modern society in the conditions of intense competition determines the necessity to be a leader. Leadership is an important component of effective management. It is present wherever people have a stable combination. The effectiveness of leadership is directly related to the ability of leaders to manage organizational and interpersonal communication, influencing its nature. The study sample of respondents consists of 81 respondents (56 women, 25 men) - companies and corporate leaders and various institutions, organizations, business unit managers from different fields: engineering communications, construction, management, finance and accounting, banking, information technology, etc. The study was applied in two surveys of self-effectiveness and self-esteem, as follows: The general self-efficacy questionnaire (The General Self-Efficacy Scale - BSE Schwarzer & Jerusalem, 1995, adopted by E.Grivza, 2011.) and the Rosenberg self-esteem scale (Rosenberg's self-esteem scale, 1965, adopted by Anika Miltuze Dr., Psych .,Latvian University). The Results revealed that by determining of general level of self-efficacy in given sample (N = 81), prevail medium level of self-effectiveness (42% of participants) The research data shows that the determination of self-esteem levels at different levels of self-effectiveness is dominated by medium level of self-esteem (35% of participants). Moreover, the results of the study show that there is a positive correlation between self-efficacy and self-esteem (rs = 0.280) and is at a high statistical significance level (Sig. (2-taled) <= 0.01). Thereby pointing to , the higher the general level of self-efficacy, the higher the level of self-esteem. However, the results of the study indicate that the male self-efficacy level (ranking average = 49.20) is higher than in the female leader group (= 37.34). In turn, the results of the study indicate that in the male group, the level of self-efficacy (ranking average = 49.20) is higher than in the female leader group (= 37.34). The Mann-Whitney U criterion indicator (U = 905.00) shows that differences in self-efficacy rates between male and female leader groups are statistically high (p = 0.035), concluded that social demographic indica