Darbinieku radošās pašefektivitātes un individuālas inovatīvas uzvedības saistība

Abstract

The purpose of this research was to find out if there is a relationship between employees’ creative self-efficacy and innovative behavior. Nowadays great importance has granted to creative self-efficacy of employees and managers, which has been required to innovative development of company (Tierney & Farmer, 2010). Innovations and inner susceptibility are the main factors that define superiority of organization in conditions of competition (Lukes, 2013). Innovative behavior of staff, which has been descripted as development, adaptation and implementation in practice of new products, technologies and working methods, often are mentioned as valuable thing on the way to innovations and success of organization in this changing, dynamic environment (Yuan & Woodman, 2010). Creative sellfeffectivenes is defined as confidence to person’s abilities to manage problems, which requires creative mind and act (Karwowski, Lebuda, Wisniewska & Gralewski, 2013). More and more research about self-efficacy are made in the field of organizational psychology, because of employers interest in growing employees potential, including – creative potential. To achieve the goal of the research, question was defined – is there connection between creative self-efficacy of employees and individual innovative behavior? Until now there was no available instrumentation, to find an answer to raised question. That is why adaptation to Latvian language was made for these 2 scales - Short Scale of Creative Self – SSCS, Karwowski, 2011 and Innovative Behavior Inventory – IBI, Lukes & Stephan, 2015. There were made two selections after Convenience method - adaptation selection N = 104 and sample selection N = 74. After processing data of adaptation selection, according to statistics methods of mathematics, conclusions were made that both polls have appropriate psychometric indicators and they can be used in Latvian language. After processing data of sample selection, conclusions were made that there is low, but statistically significant correlation (r = 0,45 (p = 0,00)) between creative self-efficacy and individual innovative behavior.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot darbinieku radošās pašefektivitātes un individuālas inovatīvas uzvedības saistību. Mūsdienās īpaša nozīme tiek piešķirta darbinieku un vadītāju radošajai pašefektivitātei, kas tiek pieprasīta uzņēmuma inovatīvai attīstībai (Tierney & Farmer, 2010). Inovācijas un iekšējais uzņēmīgums ir galvenie faktori, kas nosaka organizācijas pārākumu konkurences apstākļos (Lukes, 2013). Personāla inovatīva uzvedība, kas tiek aprakstīta kā jaunu produktu, tehnoloģiju un darba metožu ideju attīstība, adaptācija un ieviešana praksē no darbinieka puses, bieži ir pieminēta kā nozīmīga vērtība ceļā uz inovācijām un organizācijas sekmēm mainīgā, dinamiskā vidē (Yuan & Woodman, 2010). Savukārt radošā pašefektivitāte tiek definēta kā pārliecība par indivīda spējām tikt galā ar problēmām, kuras prasa radošu domāšanu un rīcību (Karwowski, Lebuda, Wisniewska & Gralewski, 2013). Arvien vairāk pētījumu par pašefektivitāti tiek veikti organizāciju psiholoģijas jomā, jo darba devējiem ir aktuāli, lai īstenotos darbinieku potenciāls, tajā skaitā – radošais potenciāls. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izvirzīts jautājums - vai pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp darbinieku radošo pašefektivitāti un individuālu inovatīvu uzvedību? Latviešu valodā līdz šim nebija pieejamu instrumentu, lai atbildētu uz izvirzīto pētījuma jautājumu. Tāpēc tika veikta divu aptauju adaptācija latviešu valodā - Īsā radošās pašefektivitātes skalai (Short Scale of Creative Self – SSCS, Karwowski, 2011) un Individuālas inovatīvas uzvedības skalai (Innovative Behavior Inventory – IBI, Lukes & Stephan, 2015). Tika izveidotas divas izlases – adaptācijas izlase (N = 104) un pētījuma izlase (N = 74). Abas izlases aptaujas aizpildīja tiešsaistē. Pēc aptauju adaptācijas izlasē iegūto rezultātu apstrādes ar matemātiskās statistikas metodēm, tika secināts, ka abām adaptējamajām aptaujām latviešu valodā ir atbilstoši psihometriskie rādītāji un pietiekama ticamība (Īsajai radošās pašefektvitātes skalai Kronbaha alfa α = 0,92 un Individuālas inovatīvas uzvedības skalai Kronbaha alfa α = 0,89), un tās ir izmantojamas tālākajā pētījumā. Savukārt pēc pētījuma izlases datu apstrādes tika secināts, ka starp radošo pašefektivitāti un individuālu inovatīvu uzvedību pastāv vāja, taču statistiski nozīmīga sakarība r = 0,45 (p = 0,00).