Apzinātības un labizjūtas rādītāju sakarības dažādās pieaugušo izlasēs

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga Apzinātības rādītāju un labizjūtas rādītāju sakarības dažādās pieaugušo izlasēs ņemot vērā vecumposmus un izglītības līmeni. Apzinātības jēdziens kļuvis aktuāls vien pēdējās desmitgadēs, taču pēdējos gados tas kļuvis jo īpaši aktuāls, par to liecina aizvien pieaugošais zinātnisko pētījumu publikāciju skaits. Šo jēdzienu pētījuši tādi autori kā Kabat – Zins (Kabat-Zinn, 1990), Sīgels (Segal, 2006), Bišops (Bishop, 2004), Šapiro (Shapiro, 2000), Baere (Baer, 2006) u.c. Saistībā ar meditāciju jāpiemin Olendzki (Olendzki, 2005). Latvijā šis jēdziens parādās kopš 2009. gada deju terapijas, mākslas terapijas kontekstā dažādos zinātniskajos rakstos (Majore – Dūšele,2009., kā minēts Majors, 2012), 2012. gadā sava maģistra darba ietvaros ar Gunu Svenci (RPIVA) kā darba vadītāju, apzinātības jēdziena aprobāciju veica Laila Majore. Savukārt labizjūtas jēdziens ir plaši aprakstīts tādu autoru darbos kā Eds Dīners (Diener), Kerola Rifa (Ryff), Pīters Bekers (Becker), Alans Votermens (Waterman) u.c. Latvijā šo jēdzienu ieviesa Guna Svence, Māris Majors, Laila Majore (RPIVA). Pētījuma izlase ir 66 respondenti vecumā 19 - 65 gadiem (M=35,31, SD=10,44), kas praktizē kādu no garīgajām praksēm, piemēram, jogu, cigun, apzinātības meditāciju u.c. Pētījuma instrumenti: Apzinātības piecu aspektu aptauja (The Five Facet Mindfulness Questionarie (FFMQ)), kuru sava maģistra darba ietvaros adaptēja Māris Majors (2012) un Labizjūtas tests (L1) (Majors & Majore, 2009). Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, var secināt, ka pastāv statistiski nozīmīgas korelācijas starp vairākām Apzinātības piecu aspektu aptaujas (FFMQ) un Labizjūtas testa (L1) apakšskalām, pētījuma rezultāti visciešāko korelāciju (r=0,72, p < 0,01) uzrāda starp Apzinātības piecu aspektu aptaujas (FFMQ) nereaģēšanas un Labizjūtas testa (L1) transcendences apakšskalām. Atslēgas vārdi: Apzinātība, labizjūta, vecumposmi, garīgās prakses.

The goal of the research is to find out if statistically significant correlations between mindfulness indicators and well-being indicators exist in different groups of adults, considering the age group and educational level. The concept of mindfulness has become topical only during the last decades; however, in recent years it has become particularly topical. This concept has been studied by such authors as Kabat-Zinn (1990), Segal (2006), Bishop (2004), Shapiro (2000), Baer (2006) and others. In the context of meditation, must mention Olendzki (2005). In Latvia this concept occurred since dance therapy in 2009, in the context of art therapy in various scientific journals (Majore – Dūšele, 2009, as mentioned in Majors 2012), within the framework of the Masters’ Paper with Svence (RTTEMA) as the advisor of the paper, the approbation of the mindfulness concept was performed by Laila Majore. In its turn the concept of well-being is widely described in the works of such authors as Diener, Ryff, Becker, Waterman and others. In Latvia this concept was introduced by Guna Svence, Māris Majors, Laila Majore (RTTEMA). 66 respondents in the age group 19-65 years (M=35,31, SD=10,44), who practices one of the spiritual practices, for example, yoga or cigun, took part in the research. Research tools: The Five Facet Mindfulness Questionarie (FFMQ), which has been adapted in the Master’s Paper by Majors (2012) and Well-being test (L1) (Majors & Majore, 2009). Based on the results obtained, it can be concluded that statistically significant correlations exist between several subscales of The Five Facet Mindfulness Questionarie (FFMQ) and Well-being test (L1), the research results snow the closest correlation (r=0,72, p < 0,01) between the subscales of The Five Facet Mindfulness Questionarie (FFMQ) (being irresponsive subscale) and Well-being test (L1) (transcendence subscale). Key words: Mindfulness, well-being, age groups, spiritual practices.