Jaunākā pirmsskolas vecuma (1.5 - 3 gadīgu) bērnu runas attīstības sekmēšana muzikālajās rotaļdarbībās

Abstract

Darba nosaukums: „Jaunākā pirmsskolas vecuma (1,5 – 3 gadīgu) bērnu runas attīstības sekmēšana muzikālajās rotaļdarbībās” Darba mērķis: Teorētiski analizēt un praktiski izvērtēt bērnu runas attīstības sekmēšanu muzikālajās rotaļdarbībās Darba saturs ietver divas galvenās nodaļas – teorētisko un empīrisko. Teorētiskajā nodaļā tika analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra, lai iegūtu teorētisku apstiprinājumu tam, ka muzikālās rotaļdarības sekmē bērnu runas attīstību. Tika izpētītas jaunākā pirmsskolas vecumposma attīstības īpatnības, runas attīstības īpatnības un muzikālo darbību ietekme uz runas attīstību šajā vecumposmā. Empīriskajā daļā darba autore aprakstīja savu pedagoģisko vērojumu, kurš tika veikts visu mācību gadu. Otrajā pusgadā pievēršot lielu uzmanību muzikālajām darbībām, kuras tika intensīvi izmantotas pedagoģiskajā darbā, lai sekmētu bērnu runas attīstību. Darba autore veica intervijas ar mūzikas pedagogiem un logopēdiem, anketēšanu pirmsskolas pedagogu un vecāku vidū, kuriem ir 1,5 līdz 3 gadus veci bērni, lai noskaidrotu viņu viedokli un sapratni par muzikālajām rotaļdarbībām. Praktiskās darbības rezultātā tika iegūts apstiprinājums izvirzītajai hipotēzei: „Bērnu runas attīstība tiks sekmēta, ja pedagogs pedagoģiskajā procesā izvēlēsies muzikālās rotaļdarbības atbilstoši vecumposma īpatnībām, bērna individuālajām vajadzībām un interesēm”. Darba veikšanas laikā tika veikti secinājumi, svarīgākie no tiem: 1. Lai nodrošinātu bērnu vispusīgu attīstību 1,5 līdz 3 gadu vecumā, tad viņi ikdienā jānodrošina ar dažādiem attīstības veicinošiem priekšmetiem; 2. Vienas no agrīnajā vecumposmā svarīgākajām runas attīstītājām ir muzikālās rotaļdarbības – dziesmu dziedāšana, mūzikas klausīšanās, pirkstu rotaļas, skaņu pasakas, kustību rotaļas. 3. Pēc tam, kad grupā ikdienas pedagoģiskajā darbā tika izmantotas muzikālās darbības, bērnu runas attīstība ievērojami auga. 4. Kvalifikācijas darba izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta, jo, izmantojot bērnu vecumam, interesēm un individuālajām vajadzībām atbilstošas muzikālās darbības, tika sekmēta bērnu runas attīstība. Darba apjoms sastāv no 58 lpp., 19 attēliem, 32 literatūras avotiem un 15 pielikumiem. Atslēgas vārdi: Muzikālās rotaļdarbības, runas attīstības sekmēšana, jaunākais pirmsskolas vecumposms.

Topic: „Newest preschool children (aged 1.5 to 3 years) improvement of speech development using musical exercises.” Goal: Theoretically analyze and practically examine the improvement of speech development while using musical exercises. This work contains of two main chapters – theoretical and empirical. Theoretical part consists of analysis of pedagogical and psychological literature, as to theoretically confirm that musical exercises improve the development of speech in children. Attention is directed at early preschool age children: the characteristics of development, characteristics of speech development and the influence that musical activities have on speech development exactly for this age group. Empirical part consists of author's pedagogical observations, attained during the whole school year. The second half of the school year focuses on musical activities, that were actively used to improve the speech development of children. Author interviewed music pedagogues and speech therapists. Author also surveyed preschool pedagogues and parents, who had children aged 1.5 to 3 years, to gather their opinion and understanding of musical exercises. Gathered material affirmed the offered hypothesis: “The speech development of children is improved when pedagogue chooses to use musical exercises that are suitable for the age group and the individual needs and interests of each child.” Main conclusions, made during this work: 1.To ensure the child (aged 1.5 to 3 years) has all-round development, every day they must be provided with various items that improve the development. 2.One of the main development of speech during this early age is the use of musical exercises, such as singing, listening to music, finger games, audio fairy tales and games with movement. 3.After the pedagogue had used musical exercises daily, the speech development of children had improved greatly. 4.The hypothesis of the work is affirmed, as when the musical exercises that were appropriate for their age, interests and individual needs were used, the speech development of the children was improved. The work consists of 58 pages, 19 pictures, 32 bibliographic references and 15 additions. Keywords: Musical exercises, speech development, early preschool age group.