Show simple item record

dc.contributor.advisorRubins, Silvestrs
dc.contributor.authorEsteves Morete, Andreia
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
dc.date.accessioned2018-01-29T02:02:31Z
dc.date.available2018-01-29T02:02:31Z
dc.date.issued2018
dc.identifier.other61984
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/38021
dc.description.abstractNosaukums: “Psihe un āda: multidisciplināra pieeja” Ievads: psihodermatoloģija, ievērojama dermatoloģijas apakšnozare, koncentrējas uz mijiedarbību starp ādu un CNS. Vairāki faktori nosaka šo orgānu ciešo saikni, piemēram, to kopējā embrioloģiskā izcelsme un kompleksā mijiedarbība starp neiro-imūno-ādas sistēmu. Psihodermatoloģiskas slimības tiek klasificētas kā: psihofizioloģiski (psihosomatiski) traucējumi, primārie psihiskie traucējumi ar dermatoloģiskiem simptomiem, dermatoloģiski traucējumi ar sekundāriem psihiskiem simptomiem un dažādi. Mērķi: šī pētījuma mērķis bija noskaidrot emocionālo un psihisko traucējumu, trauksmes un depresijas izplatību un līmeni pacientiem, kas novēroti dermatoloģijas praksē; novērtēt ādas labsajūtas ietekmi uz dalībnieku dzīves kvalitāti; un analizēt literatūru saistībā ar psiholoģiskiem traucējumiem un ādas slimībām. Materiāli un metodes: šis gadījumu-kontroles pētījums tika veikts Latvijā no 2017. gada septembra līdz 2017. gada novembrim, sadarbojoties 63 brīvprātīgajiem, tostarp dermatoloģiskajiem pacientiem un kontroles grupas dalībniekiem. Pacientu grupā dalībniekus iekļāva ar sekojošiem ādas stāvokļiem: psoriāzi, rozāciju, akni, vitiligo un atopisko dermatītu. Tika izmantotas divas aptaujas – HADS un DLQI. Statistiskā analīze ietvēra šādas metodes / testus: aprakstošās statistikas metodes, Šapiro-Vilka testu, Median testu, Mann-Whitney U testu, Kruskal-Wallis testu, neatkarīgo paraugu t testu, Chi-kvadrātu testu un Fišera eksakto tests. Rezultāti: pētījumā iekļauti 32 pacientu grupas dalībnieki (20 sievietes un 12 vīrieši) un 30 kontroles grupas dalībnieki (15 sievietes un 15 vīrieši). Kopējais dalībnieku vidējais vecums bija 37 gadi. Sievietēm trauksmi novēroja ievērojami biežākas nekā vīriešiem (p <0,001); sievietes uzrāda augstāku depresiju nekā vīrieši (p = 0,037); DLQI ir augstāks sievietēm (p = 0,034). Vecumam nav ietekmes uz trauksmi un DLQI; lielāku vecumu biežāk novēroja dalībniekiem ar depresiju (p = 0,021). Trauksmes izplatība pacientu grupā ir tuvu nozīmīgai (p = 0,054) salīdzinājumā ar kontroli; pacientu grupa ir ievērojami vairāk nomākta nekā kontrole (p = 0,002); DLQI ir ievērojami lielāks pacientu grupā (p <0,001). Trauksme ir ievērojami augstāka psoriāzes, aknes un vitiligo pacientiem nekā kontroles grupā (p <0,05). Vitiligo pacientiem depresija ir ievērojami augstāka nekā aknes, rozācijas un kontroles grupai (<0,05). Secinājumi: sievietes ir vairāk satrauktas, tām ir lielāka depresija un lielāka ādas stāvokļa ietekme uz dzīves kvalitāti. Vecumam nav ietekmes uz trauksmes izplatību un ādas ietekmi uz dzīves kvalitāti, bet vecākiem dalībniekiem tiek novēroti augstāki depresijas rādītāji. Trauksmes rādītāji pacientiem grupā ir lielāki (tuvu nozīmīgiem) nekā kontroles grupā, depresija un ādas ietekme uz dzīves kvalitāti pacientu grupā ir ievērojami augstāka. Trauksme ir ievērojami augstāka psoriāzes, aknes un vitiligo pacientiem nekā kontroles grupā. Vitiligo pacienti ir ievēroja
dc.description.abstractTitle: “Psyche and the Skin: a Multidisciplinary Approach” Background: Psychodermatology, a prominent subspecialty in dermatology, is focused in the interactions between the skin and the CNS. Several factors contribute to their close relationship, such as: their common embryological origin and a complex interconnection between the neuro-immuno-cutaneous systems. Psychocutaneous diseases are classified as: psychophysiological (psychosomatic) disorders, primary psychiatric disorders with dermatological symptoms, dermatological disorders with secondary psychiatric symptoms and miscellaneous. Objectives: The aim of this study was to detect the prevalence and level of emotional and psychiatric conditions, anxiety and depression, in patients seen in a dermatology practice; to measure the impact of the skin well being in participants quality of life; and to analyze literature that links psychological disorders and skin diseases. Materials and Methods: This case-control study was performed in Latvia, from September 2017 to November 2017, with the collaboration of 63 volunteers including, dermatology patients and a control group participants. The participants in patient group included the following skin conditions: Psoriasis, Rosacea, Acne, Vitiligo and Atopic Dermatitis. Two questionnaires were used HADS and DLQI. Statistical analysis involved the following methods/tests: descriptive statistics methods, Shapiro-Wilk test, Median test, Mann-Whitney U test, Kruskal-Wallis, independent samples t-test, Chi-square test and Fisher’s exact test. Results: The sample included 32 participants in patients group (20 females and 12 males), and 30 participants in control group (15 females and 15 males). The total sample participants’ mean age was 37. Females are significantly more anxious than males (p<0.001); females score higher depression than males (p=0,037); DLQI is higher in females (p=0.034). Age has no impact on anxiety and DLQI; older age in more often seen in depressed participants (p=0.021). Anxiety prevalence is close to significant (p=0.054) in patients group when compared with control; patients group are significantly more depressed than control (p=0.002); DLQI is significantly higher in patients group (p<0.001). Anxiety is significantly higher in psoriasis, acne and vitiligo patients than in control group (p<0.05). Depression is significantly higher in vitiligo patients than in acne, rosacea and control group (<0.05). Conclusions: Females are more anxious, have higher depression distribution and higher impact of skin on quality of life. Age has no influence on anxiety prevalence and skin impact on quality of life, but higher depression scores are seen in older participants. Anxiety scores are higher (close to significant) in patients group than in control group, depression and skin impact on quality of life is significantly higher in patients group. Anxiety is significantly higher in psoriasis, acne and vitiligo patients than in control grou
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectMedicīna
dc.subjectpsihodermatoloģija, trauksme, depresija, DLQI
dc.subjectPsychodermatology, Anxiety, Depression, DLQI
dc.subjectpsihodermatoloģija, trauksme, depresija, DLQI,Psychodermatology, Anxiety, Depression, DLQI
dc.subjectpsihodermatoloģija, trauksme, depresija, DLQI,Psychodermatology, Anxiety, Depression, DLQI
dc.titlePsihe un āda: multidisciplināra pieeja
dc.title.alternativePsyche and skin: a multidisciplinary approach
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record