Miega higiēna pusaudžiem Latvijā

Abstract

Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt miega higiēnas paradumus Latvijas pusaudžu vidū un analizēt faktorus, kas ietekmē jauniešu miega higiēnu. Izmantotās metodes: Piecās Latvijas skolās tika veikts iedzīvotāju šķērsgriezuma pētījums. Pusaudžiem tika lūgts aizpildīt anketu par miega higiēnas indeksu (SHI), un tā parametri tika novērtēti attiecībā uz svara procentīli, vecumu, dzimumu un miega kvalitātes pašnovērtējumu. Statistikā analīze tika veikta, izmantojot SPSS programmatūru ar būtiskuma slieksni p < 0.05. Lai pārbaudītu hipotēzes, tika veikts neatkarīgs izlases veida t-tests, dispersijas analīze ar Post-hoc testu, hī kvadrāta tests, Šapīro-Vilka tests un tika izmantots Pīrsona korelācijas koeficients un Spīrmena rangu korelācija. Rezultāti: Gala pacientu izlasi veidoja 178 pusaudži vecumā no 12 līdz 19 gadiem (m=15.62; SD±1.65 gadi), no kuriem 64 % bija sievietes no piecām Latvijas skolām. Pētījumā iesaistīto iedzīvotāju vidējais SHI rādītājs bija 19.21 (SD±6.1), no kuriem lielākajai daļai bija zems SHI. Miega kvalitātes pašnovērtējums bija zems 23.73 % gadījumu, kas bija raksturīgāk meiteņu vidū (29.4 %) nekā puišu vidū (11.7 %). Ievērojami sliktāku miega higiēnu ievēroja meitenes salīdzinājumā ar puišiem (m=19.8; SD±6.13 pret m=18.1; SD±6.04; p=0.004). Vecāki pusaudži (17–19 gadu vecumā) uzrādīja augstākas SHI vērtības salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem (12–14 gadu vecumā) (m=21.1; SD±7.3 pret m=16.6; SD±4.8; p=0.001). Tomēr SHI svara atšķirības bija statistiski būtiskas tikai tad, kad tās korelējās ar svara procentīli, nevis tad, kad pusaudži tika iedalīti grupās kā pusaudži ar lieko svaru, normālu svaru un nepietiekamu svaru. SHI nekorelējās ar pašnovērtēto miega kvalitāti (p=0.687). Secinājumi: Secinājumos tiek uzsvērts tas, ka miega higiēna Latvijas pusaudžu vidū ir salīdzinoši laba un labāka salīdzinājumā ar datiem no citām valstīm, kurās izmantots SHI, un pat pašnovērtētā miega kvalitāte bija laba 76.27 % gadījumu. Pārsteidzoši tomēr ir tas, ka ar SHI netika atrasta korelācija starp labi un slikti pašnovērtētu miega kvalitāti. Būtiskas atšķirības tika novērotas starp dzimumiem un dažādās vecuma grupās attiecībā uz pusaudžu miega higiēnas paradumiem un miega kvalitāti. Šīs atšķirības apliecina arī labu miega higiēnas paradumu lomu veselīga miega un pusaudžu labsajūtas veicināšanā. No šī pētījuma izriet arī rekomendācija ieviest īpašus izglītības instrumentus par miega higiēnu, kas pielāgoti dažādām mērķgrupām.

Objective: The objective of this study is to evaluate Sleep Hygiene practices among Latvian adolescents and to analyse factors influencing sleep hygiene in adolescence. Methods: A Cross-sectional population based survey was performed in five schools in Latvia. Adolescents were asked to fill out a questionnaire about Sleep hygiene index and its parameters were evaluated in relation to weight percentile, age, gender and self-assessment of sleep quality. Statistical analysis was performed using SPSS software with a significance threshold of p<0.05. Independent sample t-test, ANOVA with post hoc test, Chi-Square test, Shapiro-Wilk test, Pearson Correlation coefficient and Spearman rho correlation were used to test the hypotheses. Results: The final patient sample consisted of 178 adolescents of 12 to 19 years (m=15.62; SD±1.65 years), out of which 64% were females recruited from five schools in Latvia. Mean SHI score of the study population was 19.21 (SD±6.1) with more people on the lower SHI range. Self-assessment of sleep quality was poor in 23.73%, with higher prevalence in girls (29.4%) than boys (11.7%). Significantly worse sleep hygiene was observed in girls compared to boys (m=19.8; SD± 6.13 vs. m=18.1; SD±6.04; p=0.004). Older adolescents (17-19years) scored higher SHI values compared to younger ones (12-14y) (m=21.1; SD±7.3 vs m=16.6; SD±4.8; p=0.001). Weight differences of SHI however were statistically significant only when correlating with weight percentile but not when grouping into overweight, normal weight and underweight adolescents. SHI did not correlate with Self-assessed sleep quality (p=0.687). Conclusions: The findings highlight that sleep hygiene among Latvian adolescents is relative good and better compared to data of other countries that used SHI and even self-assessed sleep quality was good in 76.27%. Surprisingly, however, no correlation was found between good and poor self-assessed sleep quality with SHI. Significant differences were found among gender and age groups regarding sleep hygiene practices and sleep quality of adolescents. These differences also confirm the role of good sleep hygiene practices to promote healthy sleep and well-being of adolescents. Implications of the study include the recommendation to have specific education tools about sleep hygiene for different target groups.