Skolēnu runātprasmes veicināšanas iespējas vācu valodas kā otrās svešvalodas apguves procesā vidusskolā

Abstract

Darba autore: Karīna Gelaša Darba temats: Skolēnu runātprasmes veicināšanas iespējas vācu valodas kā otrās svešvalodas apguves procesā vidusskolā Pētījuma jautājums: ar kādiem pedagoģiskajiem līdzekļiem iespējams veicināt skolēnu runātprasmi vācu valodas kā otrās svešvalodas apguves procesā vidusskolā? Darba mērķis: analizēt runātprasmes veicināšanas iespējas vācu valodas kā otrās svešvalodas apguves procesā vidusskolā. Darba teorētiskajā daļā aplūkots un analizēts runas monoloģiskais un dialoģiskais apspekts, kā arī runātprasmes veicināšanas iespējas vācu valodas kā otrās svešvalodas stundās jauniešu vecumposmā. Problēmas analīzes pamatā ir Borgvarta, Neifas-Minkeles, Rampilonas, Šacas un Van der Burga atziņas. Darba empīriskajā daļā ir apkopoti un analizēti anketēšanas un pedagoģiskās novērošanas rezutātā iegūtie dati. Pētījuma bāze – 48 skolēni (10., 11. un 12. klase), 35 vācu valodas skolotāji Darbs sastāv no ievada, 2 nodaļām ar apakšnodaļām, secinājumiem, priekšlikumiem, izmantotās literatūras saraksta un pielikumiem. Darbā iekļauti 8 attēli, 7 tabulas, 7 pielikumi, 32 izmantotie avoti.

Die Autorin: Karīna Gelaša Das Thema: die Förderung der Fertigkeit Sprechen im Unterricht Deutsch als zweite Fremdsprache in der Sekundarstufe Hauptfrage der vorliegenden Forschung: welche pädagogischen Mitteln dienen zur Förderung der Fertigkeit Sprechen im Unterricht Deutsch als zweite Fremdsprache in der Sekundarstufe? Ziel der Arbeit: Analyse der Möglichkeiten zur Förderung der Sprechfertigkeit im Unterricht Deutsch als zweite Fremdsprache in der Sekundarstufe. Der theoretische Teil der vorliegenden Arbeit befasst sich mit dem monologischen und dialogischen Aspekt des Sprechens sowie mit den Möglichkeiten der Förderung der Sprechfertigkeit im DaF-Unterricht für Jugendliche in der Sekundarstufe. Der theoretische Teil stützt sich auf die Erkenntnisse der Autoren Borgwart, Neuf Münkel, Schatz, van der Burg u. a.. Im empirischen Teil der vorliegenden Arbeit wird die Analyse der im Laufe der Unterrichtsbeobachtung und der Lehrerbefragung erhaltenen Daten durchgeführt. Grundlage der vorliegenden Forschung – 48 Schüler der 10., 11. und 12. Klasse, 35 Deutschlehrer Die vorliegende Arbeit besteht aus der Einführung, zwei Teilen, dem Fazit, den Schlussfolgerungen, dem Literaturverzeichnis und 7 Anlagen. Die Arbeit umfasst 8 Bilder, 7 Tabellen, 7 Anlagen, 32 Literaturquellen.