Ārpusķermeņa apaugļošanā iegūta cilvēka ieņemteņa tiesiskais stāvoklis.

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot ārpusķermeņa apaugļošanā iegūta cilvēka ieņemteņa tiesisko stāvokli periodā no atsevišķu sievišķo un vīrišķo dzimumšūnu sapludināšanas līdz cilvēka ieņemteņa ievadei sievietes dzimumorgānos. Lai sasniegtu darba mērķi, pētījuma gaitā ir veikta padziļināta specializētās teorētiskās literatūras un tiesību avotu izpēte, konstatētas būtiskas saistošo zinātņu nozaru terminoloģijas nianses, kā arī izanalizēti pieejamie teorijas un prakses materiāli. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka ārpusķermeņa apaugļošanā iegūtam cilvēka ieņemtenim ir liettiesisks stāvoklis, kas izbeidzas ar tā ievadi sievietes dzimumorgānos. Kamēr cilvēka ieņemtenim ir liettiesisks stāvoklis, piemērojamas Civillikuma tiesiskais regulējums, ciktāl tas nav pretrunā speciālajām tiesību normām.

The aim of this Bachelor's Paper is to clarify the legal status of a human pre-embryo conceived through in vitro fertilisation. A period in question covers the joining of separate male and female gametes; however, it ends when the human pre-embryo is brought into female reproductive organs. In order to achieve the aim, a comprehensive study of theoretical literature and sources of law has been carried out. Relevant nuances in specialized terminology have been identified, as well as theoretical and case materials have been analysed. The results of the study allowed to conclude that the human pre-embryo enjoys legal status which is attached to objects of law. Although this status ends when the human pre-embryo is brought into female reproductive organs. While the human pre-embryo is considered to be an object of law, a legal framework of the Civil Law is applicable, unless this legal framework contravenes with specific rules of law.