Ar nodomu piedalīties vēlešanās saistītie psiholoģiskie faktori saskaņā ar Plānotās uzvedības teorijas modeli 18-19 gadus veciem jauniešiem

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot trīs psiholoģisku faktoru prognozējošo ietekmi uz jauniešu nodomu piedalīties vēlēšanās (nodoms piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās). Pētāmie faktori: attieksme (attieksme pret vēlēšanām, balsošanu, novērtējums par uzvedības iznākumu, piemēram, mana balss neko neizšķir), subjektīvā norma (tuvāko cilvēku attieksme pret vēlēšanām un piedalīšanos vēlēšanās. Piemēram, mani draugi domā, ka balsot nav stilīgi, vai vecāki domā, ka vēlēšanas neko nemaina) un uztvertā uzvedības kontrole (indivīda pārliecība un uzskati par spēju kontrolēt savu uzvedību - es esmu spējīgs piedalīties vēlēšanās). Datu ievākšanai tika izmantota aptauja, kas veidota saskaņā ar plānotās uzvedības teoriju (Ajzen, 2006), un uzsver gan iekšējos, gan ārējos faktorus, kas ietekmē indivīda uzvedību. Aptauja līdz šim nav tikusi adaptēta Latvijā politiskās aktivitātes pētīšanai. Pētījumā piedalījās 76 respondenti (38 sievietes, 38 vīrieši) vecumā no 18 gadiem līdz 19 gadiem. Ar iegūtajiem datiem tiks pētīts kā attieksme, subjektīvās normas un uztvertā uzvedības kontrole korelē ar nodomu piedalīties vēlēšanās. Atslēgas vārdi: jaunieši, attieksme, subjektīvās normas, uztvertā uzvedības kontrole, nodoms piedalīties vēlēšanās, balsošana, pārliecība, uzskati, uzvedība, rīcība.

The purpose of research was to explore the psychological factors related to the intention of youth to participate in the elections in accordance with theory of planned behavior. The particular factors explored where: attitude (attitute regarding the voting, elections, and evaluation regarding the outcome of the planned behavior. For example, my vote does not count), subjective norm (beliefs about an important person approval, support and attitude regarding political participation, perceived social pressure to vote. For example, my friends think that voting is not important act; my parents believe, that elections will not change anything), perceived behavioral control (individual's perception of the difficulty of performing the behavior in question, individual's past experience and the obstacles to perform the behavior. For example, I am able to participate in the elections. I am able to make choise between the political parties.). The data for the research where colected via questionnaire. All questions in the questionnaire where developed following the scale and measurement guidelines according to the theory of Planned Behavior (Ajzen 2006). The scale has not been applied previously in Latvia in the context of political participation of youth. The data using the questionaire where collected from 76 puipils aged 18-19 year-olds with equal participation of females (n= 38) and males (n=38). The collected data will be used to analyse if attitude, subjective norm and perceived behavioral control are correlating and can predict the intention to vote.