Show simple item record

dc.contributor.advisorSkreitule-Pikše, Inga
dc.contributor.authorGrigāne, Eleonora
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
dc.date.accessioned2018-06-30T01:05:19Z
dc.date.available2018-06-30T01:05:19Z
dc.date.issued2018
dc.identifier.other64356
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/38467
dc.description.abstractBakalaura darba pētījuma mērķis ir izpētīt savstarpējās saistības starp trauksmes un izvairīšanās piesaistes dimensijām, apzinātību un apmierinātību ar attiecībām, kā arī izpētīt šo mainīgo saistību ar vecumu, attiecību ilgumu, bērnu skaitu un izglītību. Sākotnēji tika veikta literatūras analīze un tad empīrisks pētījums. Pētījumā piedalījās 53 respondenti vecumā no 23-54 gadiem (vidējais vecums 36,32 gadi), kuri ir romantiskās attiecībās 7-17 gadus (vidējais attiecību ilgums 10.98 gadi). Kā pētījuma instrumentārijs tika izmantota: “Romantisko attiecību piesaistes dimensiju” aptauja (The Experiences In Close Relationships – Revised (ECR-R) questionnaire, Fraley, Waller, & Brennan, 2000), ko Latvijā adaptējusi Sabīne Vilciņa, 2014; “Piecu faktoru apzinātības” aptauja (The Five Facet Mindfulness questionnaire (FFMQ), Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer, & Toney, 2006), ko Latvijā adaptējis M. Majors, 2012; aptauja “Apmierinātība ar attiecībām” (Index of Marital Satisfaction (IMS), Hudson W.W., 1982), ko latviešu valodā adaptējusi Tatjana Benke, 2009. Pētījuma rezultāti parāda, ka trauksmainā un izvairīgā piesaistes dimensija ir saistīta ar zemāku apmierinātību ar attiecībām, bet kopējais apzinātības rādītājs ar augstāku apmierinātību ar attiecībām. Savukārt, trauksmainā piesaistes dimensija ir saistīta ar zemāku kopējo apzinātību un nevērtēšanas aspektu. Vēl, apzinātība un daži tās aspekti ir pozitīvi saistīti ar attiecību ilgumu, vecumu un izglītību.
dc.description.abstractAim of this Bachelor’s study work is to examine links between anxious and avoidant attachment dimensions, mindfulness and relationship satisfaction, as well as, examine links between these variables and age, relationship duration, number of children and education. At the beginning, a literature analyses were made and then an empirical study. Fifty-three respondents aged 23-54 years (mean age 36,32 years), who are in couple relationship from 7 to 17 years (mean duration in relationship 10.98 years) took part in this study. Study measures were: The Experiences In Close Relationships – Revised (ECR-R) questionnaire (Fraley, Waller, & Brennan, 2000) adapted in Latvia by Sabine Vilcina in 2014; The Five Facet Mindfulness questionnaire (FFMQ) (Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer, & Toney, 2006) adapted in Latvia by M. Majors in 2012; Index of Marital Satisfaction (IMS) (Hudson W.W., 1982) adapted in latvian by Tatjana Benke in 2009. Study results show that anxious and avoidant attachment dimensions are related to lower relationship satisfaction, but mindfulness – with higher. Whereas, anxious attachment dimension is related to lower total mindfulness score and facet of nonjudging. In addition, mindfulness and few of its facets are positively related to relationship duration, age and education level.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjectpieaugušo izvairīgā piesaiste
dc.subjectpieaugušo trauksmainā piesaiste
dc.subjectapzinātība
dc.subjectapmierinātība ar attiecībām
dc.titlePiesaistes stilu un apzinātības saistība ar apmierinātību ar attiecībām
dc.title.alternativeThe relationship between attachment styles and mindfulness with relationship satisfaction
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record